Uzkrātie dokumenti

• Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Centrālās Komitejas un Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Centrālās komitejas, vietējo komiteju, ārzemju biroju, nodaļu, pulciņu, sekciju un grupu dokumenti.
• Latvijas Komunistiskās Partijas (LKP), LKP Darba jaunatnes savienības un Latvijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības (LKJS) dokumenti: Centrālās komitejas, pilsētu, lauku rajonu, apgabalu, apriņķu, kolhozu, padomju saimniecību un rūpnieciskās ražošanas pārvalžu komiteju, pirmorganizāciju, dažādu LKP institūciju dokumenti.
• Komunistiskās Internacionāles Latvijas sekcijas dokumenti

• Latvijas PSR centrālās pārvaldes institūciju dokumenti (LPSR Augstākās Padomes, LPSR Ministru Padomes,  ministriju, dažādo komiteju, pārvalžu, tautas kontroles un citu institūciju dokumenti).
• Rīgas un Jūrmalas pilsētas rūpniecības, celtniecības un transporta uzņēmumu dokumenti, kā arī kultūras, izglītības un zinātnes institūciju dokumenti.
• Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas dokumenti par represijām
• Rīgas un Jūrmalas pilsētas pašvaldību institūciju dokumenti.
• Republikas nozīmes tiesu un prokuratūru dokumenti.
• Rīgas pilsētas rajonu un Jūrmalas pilsētas tautas tiesu dokumenti
• Latvijas pilsētu un apriņķu pašvaldību 1940.-1941.gada dokumenti

• Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūciju dokumenti.
• Republikas nozīmes tiesu un prokuratūru dokumenti.
• Rīgas pilsētas rajonu un Jūrmalas pilsētas tautas tiesu dokumenti
• Rīgas un Jūrmalas pilsētas pašvaldību institūciju dokumenti.

Personu fondi ir daudzveidīgi dokumentu kopumi, kas uzkrājušies sabiedriski nozīmīgu personu darbības, arī ģimenes vai dzimtas pastāvēšanas laikā. Personu dokumenti ir ne vien tradicionālā formāta papīra dokumenti, bet arī fotogrāfijas, fotofilmas, gleznas, skices, ex libris, diplomi, rokraksti u.c. dokumenti. Latvijas Valsts arhīvs uzkrāj Latvijas, kā arī ārvalstīs dzīvojošo ar Latviju saistīto politisko, sabiedrisko, zinātnes, kultūras un mākslas darbinieku dokumentus un kolekcijas.

Lielākā daļa no ārvalstu dokumentu klāsta ir latviešu trimdas organizāciju dokumenti, sākot ar laika periodu pēc II Pasaules kara, kad Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs sāka veidoties latviešu kopas, biedrības, apvienības un draudzes. Dokumenti liecina par latviešu trimdas organizāciju darbību Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā, nacionālās identitātes, valodas un kultūras stiprināšanā. Latvijas Valsts arhīvs turpina uzkrāt ārvalstu latviešu organizāciju dokumentus arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas