Zonālie valsts arhīvi ir Latvijas Nacionālā arhīva teritoriālas struktūrvienības, kas nodrošina Nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļaujamo dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu Latvijas Republikas pašvaldību teritorijās.
Zonālie valsts arhīvi izveidoti 1991.gadā, kad bijušā LPSR Centrālā Valsts oktobra revolūcijas un sociālisma celtniecības arhīva 11 filiāles tika reorganizētas par patstāvīgiem arhīviem Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pakļautībā.
No 2011.gada zonālie valsts arhīvi ir reorganizēti par Latvijas Nacionālā arhīva teritoriālajām struktūrvienībām.
11 zonālajos valsts arhīvos uzkrāts vairāk kā 6,6 miljoni PSRS okupācijas režīma vietējo valsts un pašvaldību institūciju, uzņēmumu un organizāciju lietu (1944 - 1991). Nozīmīga arhīvu sastāvdaļa ir rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu fondi.
Kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, zonālie valsts arhīvi uzrauga un pieņem glabāšanā Latvijas Republikas administratīvo rajonu valsts un pašvaldību institūciju dokumentus, kā arī likvidēto, bankrotējušo un privatizēto uzņēmumu dokumentus.
Zonālo valsts arhīvu galvenie uzdevumi:
- nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana;
-
arhīvu darbības reģionā esošo pilsētu un rajonu valsts un pašvaldību institūciju arhīvu uzraudzība, metodiskā vadība un speciālistu apmācība arhīva darba jautājumos.