Ieteikumi dzimtas pētniekiem

Sperot pirmos soļus dzimtas vēstures izpētē un pirms došanās uz arhīvu rūpīgi sagatavojies un veic priekšizpēti. Tās laikā meklē un apzini šādu informāciju.

Izjautā ģimenes locekļus no tuvākā radinieka uz attālākiem un senākiem dzimtas pārstāvjiem. Jo tuvāk mūsdienām persona ir dzīvojusi, jo vairāk informācijas būs iespējams atrast. 

• Piefiksē visu, ko uzzini par interesējošo tuvinieku dzīves gaitām, dzimšanas datiem, vārdiem, uzvārdiem, profesijām un jebkādu citu informāciju, kas var noderēt tālākā dzimtas vēstures izpētē (piemēram, vecvecāku, vecvecvecāku vārdi, darba vietu, mācību iestāžu, reliģiskā piederība u. c.). 
• Vērīgi pārskati un izpēti ģimenes locekļu rīcībā esošos personīgos arhīvus un tajos esošos dokumentus un fotogrāfijas. Tajos var atrast izglītības un darba gaitu apliecinošus dokumentus. Pieraksti to nosaukumus, adreses, gadskaitļus u. c. informāciju par ģimenes piederīgajiem.
• Portālā periodika.lv ieraksti meklējamo tuvinieku vārdus un uzvārdus. Iespējams, ka atradīsi publikācijas par viņiem un uzzināsi jaunus faktus. 
• Ja zini, kur atrodas dzimtai piederīgo ģimenes locekļu atdusas vietas, apmeklē tās un noraksti informāciju no kapakmeņiem. Ņem vērā, ka uz kapakmeņiem norādītā informācija var būt neprecīza. 
• Vari ieskatīties Kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēmā. Tajā var meklēt personas, ievadot vārdu un/vai uzvārdu. Var atrast, kurā kapsētā persona apglabāta, kā arī tās dzimšanas un miršanas datējumu. Datubāzē nav pieejami visu Latvijas kapsētu dati, bet tā tiek regulāri papildināta ar jaunu informāciju. 
• Ja vēlies precizēt aktuālo un vēsturisko informāciju par sevi un vecākiem, ieskaties Fizisko personu reģistrā.  
• E-pakalpojumu sadaļā “Civilstāvokļa aktu reģistri” ir pieejami “Mani dati civilstāvokļu reģistros”, kur ir iespējams izgūt informāciju par mirušajiem radiniekiem. 
•  Pēc 1923. gada Latvijas teritorijā dzimušu un mirušu personu apliecinājumi pieprasāmi Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, izmantojot e-pakalpojumus, vai jebkurā Dzimtsarakstu nodaļā. Ņem vērā, ka, pieprasot datus, jāzina meklētās personas dzimšanas/miršanas gads un dzimšanas/miršanas vieta, bet sievietēm – uzvārds pirms laulībām. 
• Vari ieskatīties LNB Digitālās bibliotēkas kolekcijā “Latvijas muzeju teksta dokumenti”. Tur starp zināmu un mazāk zināmu personu pierakstiem, dienasgrāmatām, vēstulēm u.c., atrodami arī dažādu draudžu dokumenti – dzimušo, laulāto, mirušo,  dievgaldnieku saraksti u.c. materiāli par 19. –20. gs.
• Apmeklē citas atmiņu institūcijas – bibliotēkas un muzejus – arī tajās var glabāties dokumenti par privātpersonām.
•  Ja par meklējamo personu zini vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, vietu vai arī dzīvesvietas adreses, darba vietu, mācību iestāžu u. c. faktus, sper nākamo soli – nāc uz Latvijas Nacionālo arhīvu!

Ja pirmo reizi ķeries klāt dzimtas vēstures pētniecībai, būs jāsaskaras ar grūtībām, kas laika gaitā, iegūstot pieredzi avotu lasīšanā, mazināsies.

• Arhīvu materiāli galvenokārt ir rakstīti rokrakstos un tie ne vienmēr ir skaisti un skaidri salasāmi;
• Līdz pat 20. gs. ieraksti latviešu valodā ir sastopami maz un jābūt gatavam lasīt tekstus dažādās valodās – vācu, krievu, poļu u.c. valodās. Piemēram, Romas katoļu draudžu reģistros ieraksti līdz 1840. gadu sākumam ir latīņu valodā, vēlāk poļu, bet pēc tam krievu valodā. Ieraksti evaņģēliski luterisko draudžu reģistros ir vācu valodā, bet no 1892. gada krievu valodā.
• Nereti dokumentos atrodami mūsdienu apdzīvoto vietu, pagastu, ielu u.c. senie nosaukumi svešvalodās. To nosaukumus latviešu valodā meklē internetā, kartēs, atlantos, adresu kalendāros u.c. palīglīdzekļos, kur fiksētas vietvārdu izmaiņas. Turpat meklē informāciju par to, kā laika gaitā mainījušies Latvijas teritoriālie iedalījumi.
• Rokrakstu lasīšanas prasmju uzlabošanai rekomendējam Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas arhīvistu biedrības izdoto „Palīglīdzeklis Latvijas arhīvu un bibliotēku 16. gadsimta – 20. gadsimta sākuma vācu rokrakstu paleogrāfijā / Hilfsmittel zur Paläographie deutscher Handschriften vom 16. Jahrhundert bis zum Beginn des 20. Jahrhunderts in Archiven und Bibliotheken Lettlands”.
• Lai varētu apskatīt Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībās glabātos dokumentus par sevi un mirušajiem radiniekiem, arhīva darbinieki var lūgt uzrādīt personas identifikācijas un radniecību apliecinošus dokumentus. 

Ja dzimtas izpētē neesi jaunpienācējs vai esi dzimtas koku izpētījis 3–4 paaudzēs, tad labs palīgs izpētē būs Latvijas Nacionālā arhīva vietne “Raduraksti” .

 “Raduraksti” ir virtuāla lasītava, kur pieejami Latvijas Valsts vēstures arhīvā digitalizētie baznīcu reģistru dokumenti, vairākas tematiskas dokumentu kolekcijas, kā arī trīs datubāzes, kas saistītas ar dzimtu vēstures pētniecību. Vietne tiek regulāri papildināta ar jauniem materiāliem.

Lai varētu izmantot digitālos materiālus, nepieciešams reģistrēties vietnē. Vietne “Raduraksti” paredzēta patstāvīgiem pētījumiem, un jārēķinās, ka dokumenti ir seni un lielākā daļa no tiem ir rokrakstos vācu, krievu, latviešu u. c. valodās.

Ja atrastais reģistra ieraksts ir grūti salasāms, var lūgt to izlasīt arhīva speciālistam. Tas ir maksas pakalpojums.

Datubāzēs “Latvijas Universitātes studenti”, “Latvijas iedzīvotāju pases” un “Deportētie Latvijas iedzīvotāji” apkopotā informācija var kalpot par izejas punktu tālākiem meklējumiem arhīva dokumentu digitālo kopiju kolekcijās – “Baznīcu grāmatas”, “Tautas skaitīšana” un “Dvēseļu revīzijas”. 

• Datubāzē “Latvijas iedzīvotāju pases (Rīgas prefektūra)” var iegūt informāciju par personām, kas laika posmā no 1918. līdz 1940. gadam Rīgas prefektūrā mainījušas pasi vai mirušas Rīgā. 
• Ja meklētā persona mācījās kādā Latvijas augstskolā, vērts ieskatīties datubāzē  “Latvijas Universitātes studenti (1919–1944)”, kurā apkopota informācija par personām, kas 1919.–1944. gadā sākušas studijas Latvijas Universitātē un kuru dokumenti atrodami Latvijas Valsts vēstures arhīva 7427. fondā “Latvijas Universitāte”.
• Informācija par padomju masu deportācijās cietušajiem apkopota datubāzē “Deportētie Latvijas iedzīvotāji (1941–1953)”.  
• Datubāzēs atrodamo personu dokumentus iespējams apskatīt klātienē arhīvu lasītavās vai pieprasīt to digitālās kopijas (maksas pakalpojums). Latvijas Universitātes studentu lietas un Rīgas prefektūras pasu kolekcija glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, deportēto Latvijas iedzīvotāju lietas – Latvijas Valsts arhīvā. 

Dokumentu kolekcija -  baznīcu grāmatas

Lai sāktu savai dzimtai piederīgo meklējumus sadaļas “Baznīcu grāmatas” materiālos, par meklējamām personām ir jāzina daži fakti – personas vārds, uzvārds (sievietēm – pirmslaulību uzvārds), dzīvesvieta, dzimšanas, laulību, miršanas vieta un datums (vismaz aptuveni). Būtiski ir zināt personas reliģisko piederību (baptisti, luterāņi, pareizticīgie, Romas katoļi utt.).

Jāņem vērā, ka Latvijas Valsts vēstures arhīvs glabā dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrus par laiku līdz 1923. gadam jeb 100 gadus pēc jaunākā ieraksta veikšanas attiecīgajā reģistrā. Jaunāki reģistri glabājas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu nodaļās. Tāpat saistošs ir Arhīvu likuma 13. panta otrās daļas 4. punkts, kas nosaka pieejamības ierobežojumus dokumentiem uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokuments attiecas (ja personas nāves datumu nav iespējams noteikt). 

• Baznīcu grāmatās ir pieejami 8 konfesiju reģistri. Parasti konfesija ir zināma (pastāv iespēja izvēlēties draudzes arī pēc dzīvesvietas). Izvēlies konkrēto draudzi, gadu un reģistra veidu un lapu pa lapai caurskati virtuālo arhīvu, meklējot ierakstus par radiniekiem.
• Ja konfesija tomēr nav zināma, pastāv iespēja to uzminēt vai noteikt pēc dzīvesvietas vai citiem dokumentiem.

Latgalē dominēja Romas katoļticība, bet bija arī pareizticīgie un vecticībnieki; 

Ja tuvinieki bija ebreji, tad mozusticīgie; 

Vidzemē katoļticīgo praktiski nebija, šeit dominēja evaņģēliski luteriskā ticība, arī pareizticība, it īpaši Madonas apriņķī; 

Kurzemē bija gan evaņģēliski luteriskā ticība un Romas katoļticība, gan pareizticība un arī baptisti (pēc 1861. gada); 

Ticību var noskaidrot citos dokumentos – pasē, mājas grāmatā, tautas skaitīšanas dokumentos, iedzīvotāju sarakstos. 

• Ņem vērā, ka reģistros norādītais dzimšanas datums var atšķirties no dzimšanas datuma pasē. To nosaka atšķirība starp veco (Jūlija) un jauno (Gregora) kalendāru. Ja persona dzimusi līdz 1900. gadam, tad datumam pasē vajadzētu atšķirties par 12 dienām, piemēram, reģistrā ir datums 12. marts, pasē vajadzētu būt 24. martam. Ja persona dzimusi pēc 1900. gada, tad datumam pasē vajadzētu atšķirties par 13 dienām, piemēram, reģistrā datums 12. marts, pasē vajadzētu būt 25. martam.

• Tāpat dzimušo reģistrācija varēja notikt ar laika atstarpi/nobīdi, piemēram, ja radinieks dzimis 1905. gada decembrī, tad ieraksts par viņa dzimšanu var parādīties arī 1906. gada dzimušo reģistros.
• Ņem vērā, ka dati personu apliecinošos dokumentos varēja tikt mainīti arī apzināti. 

• Dzimšanas un kristību reģistrācijas ierakstā noskaidro dzimušā vecākus. Tālāk var meklēt citus brāļus un māsas, vecāku laulības ierakstus.
• Ja laulātie bija no dažādām draudzēm vai konfesijām, tad parasti laulājās sievas draudzē. 
• Evaņģēliski luteriskajām draudzēm ir divu veidu laulāto ieraksti.

Hronoloģiskie (norādīti tikai laulāto vārdi un uzvārdi, laulību datums, dažkārt arī tēva vārds un abu laulāto dzīvesvietas).

Saderināto, uzsaukto un laulāto reģistri (laulāto dzimšanas dati vai vecums, dzimšanas vieta, ģimenes stāvoklis pirms laulībām, ziņas par vecākiem, kur un kad laulības noslēgtas). Šie reģistri ir ļoti noderīgi dzimtas vēstures izpētē, bet diemžēl ne visām draudzēm tādi ir. 

• Jauni atraitņi pēc sievas nāves parasti apprecējās jau pēc pāris mēnešiem. Pirmdzimtā dzimšanas reģistrācijas ierakstu bieži var atrast pēc 9 mēnešiem līdz gadam, kopš noslēgta laulība.
• Mirušo reģistros parasti norādīts mirušā vecums, dzimšanas vieta, ģimenes stāvoklis, nāves un apbedīšanas datums un nāves cēlonis. Dažkārt norādīta kapsēta, kur apglabāts.
• Dažkārt draudzēs var būt draudzes locekļu reģistri un iesvētīto reģistri. Draudzes locekļu reģistros fiksēja būtiskākos personas dzīves datus. Iesvētīto reģistros norādīja personas vārdu un uzvārdu, dzimšanas datus, iesvētīšanas datumu, vecākus, viņu sociālo stāvokli un arodu. 

Citas dokumentu kolekcijas

Līdzās bagātīgajai dažādu konfesiju draudžu reģistru kolekcijai, vietnē “Raduraksti” pieejamas arī vairākas tematiskas dokumentu kolekcijas: 

• “Mājas grāmatas (19. gs. beigas – 1918. g.)”, kurās apskatei pieejama daļa no Rīgas un Rīgas Jūrmalas pilsētas Krievijas impērijas laika mājas grāmatām. Lai ko atrastu, nepieciešams zināt adresi.
•  “Rīgas politehniskais institūts”, kur pieejamas Rīgas politehniskā institūta studentu un pasniedzēju lietas, matrikulu reģistrs un studentu diplomi laika posmā no 1862. līdz 1919. gadam.
• “Tautas skaitīšana” pieejamas 1896. gada decembrī sastādītās un 1897. gadā labotās Viskrievijas 1. tautas skaitīšanas lapas. Tajās apkopotā veidā pēc dzīvesvietām atrodamas ziņas par ģimenes sastāvu, savstarpējo radniecību, personu vecumu, dzimšanas vietu, ticību, nodarbošanos, izglītību. Diemžēl 1897. gada tautas skaitīšanas materiāli saglabājušies daļēji, vispilnīgāk saglabājies materiāls par Latgali.
• “Dvēseļu revīzijas” pieejami materiāli par Krievijas impērijas Latvijas teritorijā uzskaitītajiem nodokļu maksātājiem. Revīzijas mērķis bija uzskaitīt iedzīvotājus, lai varētu viņus aplikt ar tā saukto “galvas nodokli”, tādējādi papildinot valsts kases ienākumus, un pilnveidot rekrūšu ņemšanas sistēmu.

 Dvēseļu revīzijas

Dvēseļu revīzijas ir jāpēta kompleksi.

• Vispirms baznīcu grāmatās noskaidro meklēto radinieku piederību muižai. Pēc tam sameklē attiecīgās muižas revīziju sarakstus un pētniecību sāc ar jaunāko un pēdējo, t. i., 10. revīziju 1858. vai 1857. gadā. Saraksta sākumā vai beigās parasti dots alfabētisks ģimeņu saraksts un ģimenes numurs (10. un 9. revīzijā 1850. gadā). 
• Sameklējot konkrēto ģimeni, atrodamas norādes par viņu savstarpējo radniecību, vecumu, kad un no kurienes ieradušies vai kad un uz kurieni aizgājuši. 
• 8. revīzija notika 1834. gadā. 
• Ļoti svarīga ir 1826. gada starprevīzija, kad zemnieki Vidzemē pirmoreiz reģistrēti ar uzvārdiem (Vidzemē evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatās tikai no 1834. gada). Arī šīs revīzijas saraksta sākumā vai beigās pieejams alfabētisks ģimeņu saraksts un ģimenes numurs. 
• Iepriekšējās revīzijās (1816., 1811., 1795. un 1782. gadā) zemnieki reģistrēti bez uzvārdiem. 1811. gadā uzskaitīti tikai vīrieši. Pēc māju nosaukumiem, iedzīvotāju vecuma un ģimenes sastāva iespējams sameklēt senčus arī šo revīziju materiālos. 

Izmantojot aprakstīto Dvēseļu revīziju materiālu izpētes ceļu, pētnieks maksimāli izvairīsies no iespējamās kļūdas – savā dzimtas kokā ierakstīt citas dzimtas pārstāvi. 

Citas meklējumu iespējas

• Meklējot informāciju par radiniekiem, vērts ielūkoties arī citās Latvijas Nacionālā arhīva datubāzēs, piemēram, “Latviešu diasporas dokumenti” vai “Redzi, dzirdi Latviju”.
•   Vari ieskatīties arī Digitālās bibliotēkas kolekcijā “Latvijas muzeju teksta dokumenti”. Tur starp vairāk vai mazāk zināmu personu pierakstiem, dienasgrāmatām, vēstulēm u.c., atrodami arī dažādu draudžu dokumenti – dzimušo, laulāto, mirušo,  dievgaldnieku saraksti u.c. materiāli par 19. –20. gs.
•  Apmeklē citas atmiņu institūcijas – bibliotēkas un muzejus – arī tajās var glabāties dokumenti par privātpersonām.
• Internetā un sociālajos tīklos atrodamas dažādas iniciatīvas un domubiedru grupas, kas pievēršas dzimtas pētniecības jautājumiem un sniedz savstarpēju palīdzību informācijas meklēšanā.