Saruna ar kolēģi Ilonu Gusarovu, kurai šogad ir 30 gadu darba jubileja. Sarunājās un sarunu pierakstīja LNA Rēzeknes ZVA galvenā arhīviste Laila Tihovska.
Cik gadus nostrādāts arhīvā un kādās darba jomās?
Es atnācu strādāt uz arhīvu, vēl pavisam jauna meitene būdama – 25 gadu vecumā. Tad kolektīvs vēl bija neliels, un pamatā tie bija jau pirmspensijas un pensijas vecuma darbinieki. Tā bija karsta vasaras diena. Atceros, ka jau pirmajā darba dienā dabūju sajust uz sevi vērstus šķībus skatienus un dzirdēt piezīmes, ka tik īsos svārkos gan nevajadzētu uz darbu nākt, tā nav diskotēka. Sabijos no bargajām kundzēm un likās – nē, es šeit ilgi neuzturēšos. Bet tie bija 90. gadi, darbu atrast bija ārkārtīgi grūti un ar laiku tās “bargās” tantiņas izrādījās ļoti jaukas un izpalīdzīgas kolēģes, kas man ļāva gūt daudzveidīgas iemaņas arhīva darbā. Šeit gribas īpaši pieminēt Zitu Zvejnieci un Venerandu Līpenīti un pateikties viņām par atbalstu un pieredzi, ar kuru viņas labprāt dalījās.
Kādas ir spilgtākās atmiņas par darbu arhīvā?
Atceros bumu ar izziņām VSSA “Par darbu tēva saimniecībā”. To bija tik daudz, ka gājām strādāt brīvdienās – viss kolektīvs, pat apkopēja palīdzēja. Bet bija jautri, un tas ļoti saliedēja kolektīvu. Gadiem ejot, kolektīvs kļuva arvien lielāks. Nāca klāt jaunākas paaudzes cilvēki. Atceros superīgās sporta spēles, izbraucienus ciemos pie citu zonālo arhīvu kolēģiem pieredzes apmaiņas pasākumos. Ar Daugavpils ZVA kolēģiem man ir izveidojusies patiesi draudzīga sadarbība. Mēs sazvanāmies, apmaināmies ar viedokļiem jau daudzu gadu garumā.
Kas likās visgrūtākais, strādājot arhīvā, un kas visvairāk patika, strādājot šajā darbā?
Man ir 30 gadu darba pieredze arhīvā. Tas ir savā ziņā simboliski – šogad zonālajiem arhīviem ir 60 gadu jubileja, un pusi no šiem gadiem esmu daļiņa no lielās arhīvistu saimes. Esmu pamatos apguvusi praktiski visus darba veidus arhīvā (izņemot darbu ar iestādēm). Daudzus gadus veicu dokumentu aprakstīšanu, pieņemšanu, dokumentu saglabāšanas pasākumus – lietu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes. Dokumentu izmantošanas jomā esmu strādājusi, gan pieņemot un konsultējot apmeklētājus, gan apkalpojot lasītājus. Piedalījos izstāžu veidošanā. Pēdējos 12 gadus vairāk nodarbojos ar izziņu sagatavošanu. Daudzus gadus nodarbojos ar dokumentu uzskaiti manuāli, kā arī strādājot ar “Fondu reģistru”, kopš šī programma tika ieviesta arhīvu sistēmā. Vārdu sakot, šajā laikā pabūts visdažādākajos amatos un darīti visi iespējamie darbi. Piedzīvoti gan prieka, gan rūgtuma brīži, bet “ģimenē” (un darbavietu savā ziņā tā var dēvēt, jo pavadām ar kolēģiem lielu laika posmu no savas dzīves) jau visādi gadās.
Arhīva darbs nav tik viegls, kā varbūt kādam liekas. Tas ir komplicēts un daudzpusīgs. Mums šeit visiem ir jāmāk darīt dažādi darbi. Visu laiku jāmācās. Viegli nav nekur, būtiski ir, lai tev patiktu tas, ko tu dari, un man šajā ziņā ir paveicies!
Ko ieteiktu jaunajiem darbiniekiem, kas strādā arhīvā?
Trīsdesmit gadu laikā kolektīvs ir ļoti mainījies. Nāk jauni cilvēki ar nedaudz citādu skatījumu uz dzīvi, darbu, un tas ir tikai normāli. Dalos pieredzē ar viņiem un viņi dalās ar savām zināšanām ar mani. Tāda apmaiņa ir ļoti vērtīga un veselīga, manuprāt. Arī sabiedrības attieksme šo gadu laikā ir ļoti mainījusies, un cilvēki, kas agrāk nievājoši izturējās pret arhīvu, tagad apzinās, cik tas ir svarīgs un vajadzīgs ikvienam. Vēlu jaunajiem kolēģiem veiksmi un degsmi, pildot savus darba pienākumus. Vēlu apzināties arhīva vērtību un misiju un saprast, cik atbildīgu darbu mēs darām.
Sveicu visus savus kolēģus – bijušos un esošos šajā skaistajā jubilejā. Paldies par gūtajām zināšanām, atbalstu, kopā pavadīto laiku gan darbā, gan kopīgos saliedēšanas pasākumos. Lai mums visiem sokas darbos, ir laba veselība un vēl daudz kopīgu, priecīgu brīžu.
Arhīva Sporta svētkos Liepājas rajona Bernātos
Rēzeknes ZVA kolēģes, 1998. gads
Rēzeknes ZVA Ziemassvētku pasākumā. 21. gs. sākums