26. augustā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons un Latvijas Nacionālā arhīva speciālisti un direktore Māra Sprūdža piedalījās Ukrainas Nacionālā atmiņas institūta apaļā galda diskusijā par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) arhīvu saglabāšanu un pieejamību postpadomju valstīs: Ukrainā, Latvijā un Čehijā. Pasākuma laikā Latvijas Nacionālā arhīva speciālisti un direktore Māra Sprūdža parakstīja līgumu ar Nacionālā atmiņas institūta Arhīvu par sadarbību VDK dokumentu izpētē, digitalizācijā un pieejamības nodrošināšanā.
1991. gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, ar kuru pasludināja Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Trīs dienas vēlāk, 24. augustā, tika pieņemts lēmums “Par PSRS Valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā”. Tanī pašā dienā savu neatkarību atjaunoja Ukraina un 9.septembrī Ukrainas Augstākās Padomes Prezidijs arī nolēma VDK dokumentus nodot valsts arhīviem. Šogad aprit 30 gadi kopš šo lēmumu pieņemšanas un abās valstīs ir uzkrājusies dažāda pieredze VDK dokumentu izmantošanā. Ukrainas kolēģiem ir liela interese par 2019. gadā uzsākto “čekas maisu” u.c. VDK digitalizēto dokumentu publicēšanu.
"Latvijai Ukrainas VDK arhīvi ir interesanti dēļ to pilnīgās saglabātības. Kā zināms, Latvijā ir saglabājusies tikai ļoti maza daļa no VDK dokumentiem. Savukārt Ukrainā ir saglabājušies gandrīz visi dokumenti, tai skatā tādi, kuriem ir ļoti būtiska nozīme Latvijas vēstures un VDK represīvo darbību izpētē. Šo dokumentu skaitā ir PSRS VDK un augstāko varas orgānu pavēles, instrukcijas, plāni, pārskati, kā arī ar Latviju saistīto VDK darbinieku un represēto personas lietas," akcentē M.Sprūdža.