sievietes

Latvijas Nacionālais arhīvs no 2020. gada 22. decembra digitālajā krātuvē www.redzidzirdilatviju.lv atver jaunu sadaļu – Tematiskās kolekcijas un aicina ikvienu iepazīties ar sagatavotām dažādu tēmu dokumentu atlasēm, kurās iekļauts digitalizētais Latvijas kultūras mantojums.

Tematiskās kolekcijas, aptverot visus arhīvā pieejamos dokumentu veidus – fotogrāfijas, filmas un skaņas ierakstus, piedāvā jau atlasītas dokumentu kopas par konkrētām tēmām. Tematiskās kolekcijas īpaši piemērotas tiem apmeklētājiem, kas arhīva digitālo krātuvi izmanto vispārizglītojošiem mērķiem, jo kolekcijās apkopotos dokumentus iespējams izpētīt uzreiz, bez meklēšanas un tās dod iespēju uzzināt arī papildu informāciju par tēmu.

Kolekcijai iespējams pievienot materiālus, kas nav iekļauti arhīva digitālajā krātuvē, piemēram, filmu plakātus, montāžas lapas, kartes, aprakstus, biogrāfijas un citus tekstuālos dokumentus, un kas ļauj tēmu atspoguļot plašāk. Tematiskās kolekcijas periodiski papildināsies ar jaunām dokumentu kopām, kas atspoguļos aktuālas tēmas un Latvijas vēstures norises.

Kolekcijas sistematizētas plašās nozarēs – arhitektūra, medicīna, kino, sports, satiksme, kultūra u.c., kurām pakārtotas detalizētākas tematiskās kolekcijas. Kultūras tēma šobrīd ietver Dziesmu svētkus Latvijā un Briseles starptautisko izstādi. Kolekcijās par medicīnu ir publicēti vairāki skaisti fotoalbumi par Latvijas Sarkano Krustu un Rīgas Pilsētas bērnu slimnīcu „James Armitstead”. Sporta interesenti var ielūkoties Rīgas atlētikas kluba kolekcijā vai iepazīties ar Latvijas futbola vēsturi. Latvijas satiksmes infrastruktūras vēsture redzama albumos Dzelzceļa tilti un stacijas Vidzemē, Tramvaju depo un Viestura prospekts Rīgā.

Kolekcija Personības dokumentālajā kino apkopo dokumentālās filmas par Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgām personībām 20. gadsimtā – Imantu Ziedoni, Jāni Peteru, Ojāru Vācieti, Mirdzu Ķempi, Raimondu Paulu, Jani Rozentālu, Džemmu Skulmi, Māri Liepu u.c. Atzīmējot izcilo kino personību jubilejas, operatora Jura Podnieka un kinooperatora Kalvja Zalcmaņa kolekcijās var tiešsaistē noskatīties daļu no viņu uzņemtajām filmām.

Aplūkojot arhitekta Nikolaja Hercberga dokumentu kolekciju, iespējams doties virtuālā pastaigā pa Latvijas skaistāko pilsētu ielām teju 100 gadu senā pagātnē. N. Hercbergs ne tikai projektējis funkcionālisma stila ēkas, bet arī fotogrāfijās plaši dokumentējis pilsētu industriālos rajonus, rūpnīcas, to apbūvi un iekštelpas, Vecrīgas namus un privātās vasarnīcas laikā no 1926. līdz 1940. gadam. Lielākā daļa šo fotodokumentu ir stikla pamatnes negatīvi. Tieši no stikla pamatnes negatīviem mūsdienas iespējams attīstīt viskvalitatīvākās fotogrāfiju kopijas, kas pārsteidz ar savu dzidrumu un detaļu asumu.

Projektu īsteno Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un SIA „Lauva Grupa”. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Projekts realizēts no finanšu līdzekļiem Covid-19 ietekmes mazināšanai kultūrā.

Foto: Rīgas pilsētas Džeimsa Armitsteda (James Armitstead) Bērnu slimnīcas medmāsas. 1926.gads (LNA_KFFDA_F1_11_100_A64)