2021. gada 14. oktobrī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja pieņēma lēmumu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālajā reģistrā iekļaut Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabātos “Rīgas rātes protokolus, 1603.–1890.”
Nomināciju veido 386 Rīgas pilsētas rātes protokolu grāmatas, tā sauktā publica jeb publiskie protokoli. Tie dokumentē Rīgas galvenās pārvaldes institūcijas Rīgas rātes darbību laikā no 1603. gada līdz likvidācijai 1890. gadā. Rātes protokoli glabā bagātīgu un daudzveidīgu informāciju par nozīmīgiem politiskajiem notikumiem, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras norisēm pilsētā trīs gadsimtu garumā. Protokoli arī ietver liecības par neskaitāmām rīdzinieku paaudzēm, spilgti atainojot Rīgas multikulturālo raksturu.
2022. gada 22. martā Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža un UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika parakstīja sadarbības līgumu par “Rīgas rātes protokolu, 1603.–1890.” saglabāšanu, pieejamības un atpazīstamības veicināšanu Latvijā un ārvalstīs.
Sadarbības līgums tika parakstīts Latvijas Valsts vēstures arhīva lasītavā un glabātuvē Rīgā Palasta ielā 4, bijušā Rīgas pilsētas vēsturiskā arhīva telpās, kur Rīgas rātes protokoli glabājas no 19. gs. un veido daļu no bagātīgā Rīgas pilsētas dokumentārā mantojuma.
Latvijas Nacionālais arhīvs uzsācis Rīgas rātes protokolu digitalizāciju, savukārt prasmi izlasīt senajā vācu rokrakstā rakstītās grāmatas iespējams apgūt Dr. Manfreda fon Betihera vadītajos Vācu rokraksta paleogrāfijas semināros.
