Digital Humanities in Nordic and Baltic Countries (DHNB) konferences apvieno pētniekus, akadēmiķus un profesionāļus no Ziemeļvalstu un Baltijas reģioniem, kuri darbojas digitālo humanitāro zinātņu starpdisciplinārajā jomā. 2025. gada konferences tēma "Digitālie sapņi un prakses" fokusējās uz mākslīgā intelekta transformējošo potenciālu un tā integrāciju humanitārajās zinātnēs, aptverot 20 sesijas ar galvenajiem virzieniem: humanitāro zinātņu integrācija ar mašīnmācīšanos, pētniecības pielietojums praksē un mākslīgā intelekta praktiskā izmantošana.
Latvijas Nacionālā arhīva Attīstības plānošanas nodaļas arhīva eksperte digitalizācijā Mairita Lukianska norāda: "Konference sniedza vērtīgu ieskatu jaunākajās tendencēs mākslīgā intelekta izmantošanā humanitārajās zinātnēs, īpaši arhīvu un kultūras mantojuma jomā. Tā veicināja sadarbības veidošanu ar Centrālā Baltijas Projekta partneriem no Igaunijas un Somijas valstu arhīviem, kā arī piedāvāja praktiskas idejas par optisko rakstzīmju atpazīšanas (OCR) tehnoloģiju pielietojumu kultūras mantojuma digitalizācijā."
"Digitālās humanitārās zinātnes šobrīd ir vairāk kā lingvistika un teksta analīze. Vērtīga atziņa bija par brīvprātīgo piesaistes nozīmi datu sagatavošanā. Šāda pieeja demonstrē, ka sadarbība starp akadēmisko vidi un sabiedrību var radīt nozīmīgu pienesumu pētniecībā un kultūras mantojuma saglabāšanā," secina M.Lukianska.
Turklāt konferencē tika uzsvērts, ka mākslīgā intelekta rīki var tikt izmantoti ne tikai pētniecībā, bet arī kultūras mantojuma popularizēšanā GLAM (galerijas, bibliotēkas, arhīvi un muzeji) sektorā. Paneļdiskusijās tika apspriestas dažādas prakses, kurās digitālās tehnoloģijas palīdz veidot jaunus, interaktīvus veidus, kā sabiedrībai iesaistīties kultūras mantojuma izpētē un baudīšanā, tādējādi veicinot plašāku interesi par humanitārajām zinātnēm kopumā, uzsver M.Lukianska.