2025. gada 1. martā LELB Liepājas Svētās Trīsvienības draudze un Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) parakstīja sadarbības līgumu par draudzes dokumentu arhīva, tostarp daļas senās nošu kolekcijas skaņdarbu, digitalizāciju. LNA darbus plāno veikt līdz 2026. gada jūlijam, digitalizējot 18. gadsimta skaņdarbu norakstus un senās drukas vienības līdz 1840. gadam.
Sadarbības līgumu parakstīja LELB Liepājas Sv. Trīsvienības draudzes priekšniece Anita Brantevica un Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža atzīmēja, ka pētniekus ļoti interesē ne tikai notis, bet arī vēsturiski nozīmīgi dokumenti, kas arī tiks digitalizēti, un tie ir 20. gadsimta pirmās puses draudzes piederīgo saraksti, laulību reģistrācijas grāmatas, dzimšanas, miršanas, adopcijas apliecības un citi dokumenti.
Latvijas Nacionālā arhīva eksperte Meldra Usenko vērsa uzmanību, ka sadarbība ar Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāli ilgst vairāk nekā 10 gadus un daudz ir izdarīts nošu kolekcijas sistematizēšanā, par ko īpašs paldies draudzes cilvēkiem.
“Šodien ir īpaša diena, jo sākas Liepājas jubilejas mēnesis, un šis sadarbības līgums simboliski ir Liepājas Sv. Trīsvienības draudzes un Latvijas Nacionālā arhīva kopīga dāvana Liepājai pilsētas tiesību iegūšanas 400. gadadienā,” apsveikumam pievienojās Latvijas Nacionālā arhīva eksperte Antra Mazura.
Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta direktore Inga Šteingolde atzīmēja, ka ikviena tikšanās ar šādiem dokumentiem ir liels prieks un arī pieskāriens vēsturei.
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē glabājas unikāla sena Liepājas kantorāta (Libauer Cantorat) nošu kolekcija, kas mūsdienās ir ļoti vērtīgs kultūras mantojums, ko var uzskatīt par baroka un klasicisma laikmeta Saksijas baznīcu mūzikas smalku atzaru Baltijā. Senajā nošu krājumā atrodas ap 170 mūzikas rokrakstu un retu mūzikas iespieddarbu, no kuriem lielākā daļa ir 18. gadsimta otrās puses sacerējumi. Manuskriptu pamatdaļu veido divu Saksijas komponistu Johana Sebastiana Baha skolnieku Gotfrīda Augusta Homiliusa (1714–1785) un Johana Frīdriha Dolesa (1715–1797) kantātes. Reto izdevumu kategorijā atrodamas vairākas vēl 18. gadsimtā iespiestas Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta, Džovanni Batistas Pergolēzi un citu autoru kompozīcijas.
2011. gadā, sadarbojoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, Latvijas Nacionālai bibliotēkai, Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondam, Leipcigas Universitātes Muzikoloģijas institūtam un Leipcigas Baha arhīvam, tika veikta pirmreizēja kolekcijas inventarizācija un kataloģizācija, iekļaujot to RISM (Répertoir international des sources musicales) leksikonā. Pašlaik tiek sperts nākamais solis – šīs unikālās kolekcijas nošu digitalizācija, nodrošinot vērtīgā materiāla saglabāšanu un pieejamību nākamajām paaudzēm.
Latvijas Nacionālais arhīvs digitalizēs arī vēsturiski nozīmīgus dokumentus – Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas draudzes dokumentu arhīva draudzes locekļu sarakstus no 1900. līdz 1920. gadam un no 1939. līdz 1950. gadam, baznīcas draudzes kartotēku no 1939. līdz 1959. gadam, laulību reģistra grāmatas no 1928. līdz 1932. gadam kā arī dažādas izziņas par dzimušajiem, mirušajiem, personām, kas iestājušās draudzē, kristītiem bērniem, adopciju un vārda maiņa, par laulībām laika periodā no 1872. līdz 1945. gadam.
Mūzikas paraugi no nošu skapjos saglabātā nošu krājuma – fragmenti no Volfganga Amadeja Mocarta, Gotfrīda Augusta Homiliusa, Johana Traugota Perles, Georga Fīlipa Tēlemaņa un Johana Ādama Hillera kantātēm – atskanēja garīgās mūzikas koncertā “Caur gaismu nāk un sudrabs top” 1. martā pulksten 17 Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, atklājot Liepājas 400. jubilejas svinību mēnesi.