17. oktobrī Gatis Karlsons, Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, arhīva attīstības un starptautisko sakaru jautājumos, uzrunāja Latvijas pašvaldību pārstāvjus, lai sniegtu ieteikumus, kā pašvaldībām nodrošināt dokumentārā mantojuma un arhīvisko vērtību aizsardzību un saglabāšanu ārkārtas situācijās un apdraudējuma apstākļos. G. Karlsona uzstāšanās bija iekļauta semināra “Drošības un aizsardzības spēju stiprināšana Latvijas pašvaldībās” programmas ietvaros.
“Mūsu dokumentārais mantojums ir apdraudēts. Notikumi pasaulē liek mums pastiprināti domāt un rūpēties par dokumentārā mantojuma saglabāšanu, tas ir kļuvis par mūsu svarīgāko uzdevumu, jo mūsdienās šo mantojumu posta ne tikai dabas katastrofas, bet arī vandāļi militāristu formās,” uzsver G. Karlsons.
“Mums ir jāsargā dokumentārais mantojums un arhīviskās vērtības ne tikai kā pagātnes liecība, bet arī kā izpratnes un attīstības veicinātājs nākotnei. Arhīvu mērķis ir apzināt un saglabāt cilvēces atmiņu, kas fiksēta gravējumos, zīmējumos, grāmatās, dokumentos, vēstulēs, video un audio ierakstos vai jebkādā citā informācijas nesējā, atspoguļojot kādu Latvijai un pasaulei nozīmīgu vēstures notikumu vai pavērsienu. LNA ietvaros tiek veikts svarīgs darbs, lai nodrošinātu dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, apzinātu tā vērtības un sekmētu to pienācīgu saglabāšanu, izpēti, kā arī veicinātu tā pieejamību un sabiedrības izpratni. Šobrīd arhīvisko vērtību aizsardzība kļuvusi arī par nacionālo drošības jautājumu,” secina G. Karlsons.
Seminārā Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks atgādināja pašvaldībām par likumā noteikto pienākumu dokumentēt un saglabāt informāciju par dabas stihiju nodarītajiem postījumiem. Klimata pārmaiņu rezultātā arvien biežāk pašvaldības saskarās ar dabas postījumiem. Dokumenti par šiem postījumiem var būt ļoti noderīgi civilās aizsardzības plānu izstrādei un izlabošanai. Piemēram, Jūrmalas pilsēta uz š.g. 29. jūlija vētras fiksētās informācijas pamata sastādīs applūstošo teritoriju karti, kuru izmantos civilajā aizsardzībā. Tāpat G. Karlsons atgādināja par iepriekšējo dabas stihiju dokumentācijas pieejamību Latvijas Nacionālajā arhīvā, kura ir vērtīgs resurss postījumu modelēšanai un civilās aizsardzības pasākumu plānošanai.
Latvijas pašvaldībās pašlaik norit aktīvs darbs pie civilās drošības un aizsardzības stiprināšanas pasākumiem. Lai ieviestās aktivitātes būtu pēc iespējas efektīvākās, seminārs sniegs iespēju uzklausīt citu pieredzes stāstus un mācīties no tiem. Seminārā pašvaldību speciālistiem būs iespēja uzzināt gan pašmāju aktualitātes, gan uzklausīt reālus pieredzes stātus no Somijas un Ukrainas. Semināru organizē Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar Valsts kanceleju, Latvijas Republikas ministrijām (AM, IeM, KM), VUGD un Latvijas pašvaldībām.
Pasākums ir projekta “Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001, “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” aktivitāte un tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmā. Vairāk par projektu: https://ej.uz/PKSprojekts
