Liepājas koncertzāles mākslas telpā “Civita Nova” no 11. novembra līdz 15. decembrim skatāma Latvijas Nacionālā arhīva izstāde “Ir Latvija. Ir Latvija brīva”, kas atspoguļo Latvijas valsts vēstures nozīmīgākos notikumus un personības galvenokārt 20. gadsimta sarežģītās vēstures kontekstā. Izstāde atklāta valsts svētku priekšvakarā, 17. novembrī plkst. 18.00.
Izstādē apskatāmie Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie dokumenti ir Latvijas valsts tapšanas, neatkarīgas pastāvēšanas, Latvijas Republikas de iure statusa uzturēšanas okupācijas gados, latviešu tautas Trešās atmodas un valsts neatkarības atjaunošanas liecības.
Izstāde “Ir Latvija. Ir Latvija brīva” ir Latvijas Nacionālā arhīva veltījums Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas noslēgumam, atzīmējot Latvijas valsts starptautiskās de iure atzīšanas simtgadi 2021. gada 26. janvārī, kā arī noslēdzošais pasākums arhīva simtgades programmā.
Izstāde iepazīstina ar Latvijas valsts vēsturē nozīmīgākajiem notikumiem un personībām 20. gadsimta sarežģītās vēstures kontekstā. Gadsimta laikā Latvijai bija lemts iegūt neatkarību divreiz – pasludinot un izveidojot valsti, bet vēlāk – atjaunojot tās suverenitāti.
Izstādes pirmajā daļā “Latvijas valsts ideja un īstenošana” atbilstīgi plašāka vēsturiskā konteksta pieejai izklāstīta latviešu nācijas sociāli politiskās un valstiskās domas attīstība no Pirmās atmodas līdz Latvijas valsts idejai. Tai seko Latvijas Republikas nodibināšanas, izcīnīšanas, celtniecības un attīstības norises tās pirmajā neatkarības laikmetā. Detalizētāka uzmanība izstādē pievērsta Latvijas valsts galveno tiesību aktu, iestāžu un simbolikas izveidei. Plašs fotomateriāls iepazīstina ar politiskajiem notikumiem, tautsaimniecības un kultūras dzīves attīstību neatkarības gados.
Otrā daļa “Latvija okupācijas gados” aptver periodu, kad valsts neatkarība bija zaudēta, bet Latvijas Republika turpināja pastāvēt de iure. Šo laiku ataino dokumenti, kas stāsta par vēstures traģiskajām lappusēm, piemin Latvijas iedzīvotāju cīņu pret abām svešajām totalitārajām okupācijas varām.
Īpaša uzmanība veltīta Latvijas ārlietu dienesta darbībai Rietumvalstīs un to atspoguļojošiem dokumentiem. Piecdesmit gadus (1940.–1991. g.) Latvijas diplomāti ārzemēs pārstāvēja de iure pastāvošo Latvijas valsti. Viņi aizstāvēja tās intereses starptautiski un, tāpat kā trimdas latviešu organizācijas, kopš Otrā pasaules kara beigām nenogurstoši atgādināja par Latvijas okupācijas faktu un tiesībām uz neatkarības atjaunošanu. Izstādes otrajā daļā eksponētie dokumenti vēsta par norisēm gan Latvijā, gan trimdā – tie okupācijas gados apliecināja pasaulei, ka latviešu tauta un Latvijas valsts pastāv, gan arī par padomju perioda sociāli politiskās un ekonomiskās dzīves notikumiem.
Trešajā daļā “Latvijas valsts neatkarības atjaunošana daļā eksponētas vēstures liecības, kas veltītas Trešajai atmodai, valsts neatkarības atjaunošanai un turpmākai attīstībai, kļūstot par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsti.
Izstāde iepazīstina ar plašu un daudzveidīgu dokumentu klāstu no Latvijas Nacionālā arhīva fondiem.
