Latvijas Nacionālais arhīvs ir pieņēmis izvērtēšanai unikālu vēsturisko psihiatrijas pacientu lietu kopumu par 1940. – 1980. gadiem, kuriem ir liela nozīme VDK represiju un medicīnas vēstures izpētē. Taču to izmantošanā jābūt ļoti uzmanīgiem un Latvijas Nacionālais arhīvs ar vislielāko atbildību veic to apzināšanu un sakārtošanu. Pēc to sakārtošanas šie dokumenti būs pieejami pētniekiem tikai Pacientu tiesību likuma u.c. personas datu aizsargājošu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
Dokumentu krājumā ielūkojās LNA vadošas pētnieks Gints Zelmenis. Intervija ar G. Zelmeni “Ko slēpj Rīgas psihiatriskās slimnīcas materiāli” publicēta laikrakstā “Latvijas Avīze” un kā maksas saturs lasāma vietnē lasi.lv. Vēsturnieka skatījumā dokumenti atklāja un lāva ielūkoties padomju medicīnas praksē, diagnožu politikā un sniedzot dokumentālus parādījumus institucionālās varas attiecībām ar indivīdu.
"Institūciju dokumenti veido kolektīvās atmiņas pamatu. LNA garantē profesionālu dokumentu izvērtēšanu, saglabāšanu un pieejamību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību. Ja kāda iestāde izlemj iznīcināt dokumentus bez profesionālas izvērtēšanas, tā ne tikai atbrīvo plauktus – tā izdzēš daļu no sabiedrības kopīgās pieredzes un vēstures. Tāpēc likumdošanā noteiktais pienākums dokumentus pirms iznīcināšanas nodot izvērtēšanai LNA ekspertiem nav birokrātiska formalitāte, jo dokumentu vērtība bieži atklājas tikai pēc desmitgadēm. Tas, kas šodien varētu šķist kā aktualitāti zaudējis administratīvs materiāls, rīt var kļūt par nenovērtējamu pētniecības materiālu vēsturniekiem, sociologiem, antropologiem un tiesību zinātniekiem," uzsver LNA direktora vietnieks Gatis Karlsons.