Kopš tipogrāfiju aizsākumiem seniespiedumi tika drukāti uz rokas lējuma papīra, atsevišķos gadījumos varēja tikt izmantots arī pergaments. Taču pavisam īpašs un reprezentatīviem nolūkiem paredzēts varēja būt iespieddarbs, kas tapis uz zīda auduma. Viens no tiem iepriekš bijis Vidzemes Bruņniecības bibliotēkas krājumā un pašlaik tiek glabāts Latvijas Nacionālā arhīva bibliotēkā.
Šis Rīgas tipogrāfa Jūlija Konrāda Daniela Millera meistardarbs 1790. gadā tapis par godu Vidzemes bruņniecības dzimtu pārstāvjiem stājoties laulībā – plašu militāro pieredzi ieguvušais Mazstraupes pils īpašnieks Kazimirs fon Meijendorfs (Meyendorff, Gerhard Konrad Kasimir, 1749–1813) precēja 19 gadīgo Annu Katarīnu Fēgezaku (Vegesack, Anna Catharina, 1771–1840).
Svinību sacerējumu veido seši dzejas panti, kuros cildināti līgavaiņa sasniegumi kaujas laukā un līgava saukta par trīs grāciju ceturto māsu. Dzeju ietver dekoratīvs rāmis un poētisko izteiksmi papildina vinjete, kurā attēlots tekstā minētais Kupidons ar rožu virtenēm, iespieddarbu noslēdz medaljons ar kāzu tematikai raksturīgu simbolu – Vestas priesterieni.
Lielākoties šādi apsveikumi bija neliela apjoma (1–2 lapas) un godināja kādu nozīmīgu personu jubilejā vai kāzās. Latvijā līdz 19. gadsimta vidum tapuši vairāk nekā 3500 svinību sacerējumu izdevumi un to eksemplāru skaits ir daudz lielāks. Starp tiem zināmi tikai pieci eksemplāri, kas iespiesti uz zīda auduma.
Bibliogrāfiskā informācija: Auf die hohe Vermählungs-Feyer Sr. Excellenz, des Herrn Generalmajoren, Rigischen Ober-Commendanten ... Casimir Baron von Meyendorff, aus dem Hause Uexküll, Erbherr von Klein-Roop … mit dem Hochwohlgebohrnen Fräulein Anna Catharina von Vegesack … .Riga : Gedruckt von Julius Conrad Daniel Müller, 1790.
LNA 1790 R1679 .