Mainīgās un novecojošās tehnoloģijas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ būtiska informācija izzūd -  uzkrāt var tikai tos elektroniskos dokumentus, kas ir saražoti un nodoti arhīvā. Taču pēc gadiem 10-20, kas notiek ar šiem dokumentiem – un nekad vairs šie dokumenti nebūs tādi, kādi tie bija parakstīšanas brīdī. Arhīvā nereti tiek nodoti un glabājas tikai metadati par elektroniskajiem dokumentiem – būtībā tās ir atzīmes vai informācija, ka kādreiz ir bijuši dokumenti.

Pašu radītais elektroniskās liecības un saturs - izrādās tehnoloģiju iespēju pārbagātība nebūt nenozīmē, ka laikam ejot, varam kurā katrā notikumā tik viegli atskatīties un tāpat kā senākos laikos arī mūsdienās par nozīmīgu cilvēku dzīvi, tautai svarīgiem svētkiem vai vēstures pagriezieniem izpratni nākas veidot no cilvēku liecībām un šur tur saglabājušamies rakstu gabaliņiem vai sevišķi saglabātām fotogrāfijām.

Centieni veidot un glabāt digitālo krājumu valsts līmenī, bet ir arī katram cilvēkam reižu reizēm ir vērts atcerēties, ka viņš pats un notikumi ap viņu ir vērtība, arī pavisam praktiskos mirkļos - mainot telefonu, tīrot senču atstātās dokumentu mapes un albumus.

Dokumentārā mantojuma lietotāju, ieinteresētība arī digitālā dokumentāra mantojuma vērtību saglabāšanā un lietošanā nākotnē – ko vēsturnieks meklē atmiņu institūcijās?

Vairāk fotogrāfijas - VK Flickr kontā: 09.06.2023. Valsts kancelejas telts “Valsts māja” sarunu festivālā LAMPA 2023 – 1. diena.