LNA izdotās grāmatas

Kvaskova, Valda (zin. red.). Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā: Oto Hūna mantojums = Die Städte Kurlands zu Beginn des 19. Jahrhunderts: der Nachlass von Otto Huhn. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 2024. 863 lpp., [32] lp. ielīmes (Vēstures avoti, XIII)

ISBN 9789984836133

Grāmatas cena:  € 8,94

Izdevumā publicēti ārsta Oto Hūna (1764–1832) topogrāfiski statistiski pārskati oriģinālā vācu valodā un tulkojumā latviešu valodā par Kurzemes guberņas pilsētu Jelgavu un apriņķa pilsētām Bausku, Tukumu, Kuldīgu, Aizputi, Pilteni, Grobiņu, Liepāju, Ventspili, Jēkabpili, Jaunjelgavu. Šajos materiālos atrodama informācija par katras minētās pilsētas stāvokli, pilsētas pārvaldi, budžetu, parādiem, statistiskas ziņas par iedzīvotājiem – skaits, sastāvs, nodarbošanās. Skarti arī karaspēka izvietošanas, nodokļu iekasēšanas, ugunsdrošības, sociālās aprūpes un citi jautājumi. Šo materiālu oriģināli glabājas LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā Oto Hūna fondā (6810. f.). Tas ir unikāls dokumentu kopums, kas būtiski papildina informāciju par 19. gs. Kurzemes pilsētu vēsturi.

Izdevumu papildina Dr. hist. Anitas Čerpinskas zinātniskais ievads, kurā lasāma kodolīga Oto Hūna biogrāfija, ziņas par Oto Hūna fondā atrodamo materiālu vēsturi un to nonākšanu arhīvā. Ievadā apskatīta arī materiālu par Kurzemes pilsētām specifika un Kurzemes pilsētu un to iedzīvotāju raksturojums 19. gs. kontekstā.

Grāmata ir divvalodu izdevums, ko sagatavojusi LNA Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadošā pētniece Valda Kvaskova.

Jēkabsons, Ēriks, Ščerbinskis Valters, Zelmenis, Gints (2024). Latvijas Satversmes sapulce deputātu biogrāfijās, 1920–1922. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 352 lpp., XXXII ielīmes.

ISBN 9789984836126

Cena: € 5,85

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) ir izdevis biogrāfisko vārdnīcu “Latvijas Satversmes sapulce deputātu biogrāfijās, 1920–1922”. Izdevuma sastādītāji ir Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis un Dr. hist. Gints Zelmenis. Izdevumā ir iekļautas Latvijas Satversmes sapulcē ievēlēto deputātu biogrāfijas, kas darbojās Satversmes sapulcē laika posmā no 1920. gada 1. maija, kad notika tās atklāšanas sēde, līdz 1922. gada 3. novembrim – Satversmes sapulces pēdējai plenārsēdei. Biogrāfijas sakārtotas alfabēta secībā. Lielai daļai deputātu biogrāfiju apraksta beigās publicēts fragments no kādas runas Satversmes sapulcē, tādējādi nedaudz ilustrējot politisko cīņu atmosfēru, kā arī deputātu savstarpējās attiecības Satversmes sapulcē. Izdevumu papildina Dr. hist. Ginta Zelmeņa zinātniskais ievads, kas aplūko tādas tēmas kā Satversmes sapulces vēlēšanas un to rezultātus, Satversmes sapulces darbību kopumā, ievēlēto deputātu izglītības līmeni un politisko darbību. Iezīmēti arī Satversmes sapulces deputātu tālākie likteņi pēc Satversmes sapulces pilnvaru beigām. Grāmatas noslēgumā pielikumos iekļauts Satversmes sapulces prezidija sastāvs un Satversmes sapulces komisiju sastāvs un tā izmaiņas. Grāmata papildināta ar vizuālo materiālu – dokumentiem un fotogrāfijām.

Jēkabsons, Ēriks (sast.) (2023). Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920). 4. daļa: 1919. gada decembra sākums – 1920. gada rudens. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 447 lpp., XXXII ielīmes (Vēstures avoti, X)

ISBN 9789984836119

Cena: € 5,02

Izdevumā publicēti 228 dokumenti, kas sniedz ieskatu militārajās un politiskajās norisēs Neatkarības kara pēdējā posmā – laikā no 1919. gada decembra sākuma līdz 1920. gada rudenim. Šajā periodā, kas aizsākās pēc Bermonta karaspēka sakāves, norisinājās Latgales operācija, Latvijas armijai sadarbībā ar Polijas armiju atbrīvojot Latvijas austrumu daļu no iebrukušās Padomju Krievijas Sarkanās armijas. Latvijas Neatkarības karš oficiāli beidzās ar miera līguma parakstīšanu starp Latviju un Padomju Krieviju 1920. gada 11. augustā, taču robežjautājumu atrisināšana noslēdzās vēlāk, tā paša gada rudenī. Dokumentu krājumu veido divas avotu grupas. Apjomīgākā dokumentu daļa atspoguļo vēsturisko un militāro notikumu gaitu, tiem seko notikumos iesaistīto personu atmiņas un pārskati. Dokumentu krājuma sastādītājs un zinātniskā ievada autors ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Dr. hist. Ēriks Jēkabsons. Izdevuma beigās piedāvāta īsa notikumu hronika par 4. daļā aplūkoto periodu. Izdevumā iekļauts personu rādītājs, vietu rādītājs 1.–4. daļai un dokumentu publikācijās izmantoto Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu rādītājs 1.–4. daļai. Kopsavilkums angļu valodā.

Valda Kvaskova (sast.) (2021). Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16.–18. gadsimtā = Policeyordnungen der Stadte im Herzogtum Kurland und Semgallen im 16.–18. Jahrhundert. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 366 lpp. (Vēstures avoti, XII)

ISBN 9789984836096

Cena: (izpārdots)

Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas apjomīgas kolekcijas, kas dokumentē Latvijas pilsētu vēsturi, sākot ar 13. gadsimtu. Lielākā daļa šo dokumentu attiecas uz Rīgu. Mazāk pazīstama ir mazpilsētu, tostarp Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu, pagātne. Policijas nolikumi nav lokāla parādība, bet raksturīga agro jauno laiku vāciski runājošai telpai, tie bija paredzēti “labas kārtības” un “pareizas uzvedības” regulēšanai pilsētu dzīves kontekstā. Šie policijas nolikumi ir būtiski avoti plašākai mazpilsētu vēstures izzināšanai. Grāmata ir divvalodu izdevums, ko sagatavojusi arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova. Izdevumā iekļauti zinātniskie ievadi ar ieskatu pilsētnieku saimnieciskās, sociālās un morālās dzīves liecībās un skaidrojumu par dokumentu publicēšanas pamatprincipiem. Tam seko Kuldīgas, Ventspils, Jelgavas, Liepājas, Bauskas, Jaunjelgavas un Jēkabpils pilsētu policijas nolikumi oriģinālā vācu valodā un tulkojumā latviešu valodā.

Jēkabsons, Ēriks, Šiliņš, Jānis. (sast.) (2021). Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920). 3. daļa: 1919. gada 10. jūlijs – decembra sākums. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 511 lpp., XVI ielīmes (Vēstures avoti, X)

ISBN 9789934885464

Cena: € 4,53

Dokumentu krājuma trešā daļa ir veltīta politisko un militāro norišu atspoguļojumam Latvijas teritorijā laika posmā no 1919. gada jūlija līdz decembra sākumam. Šajā laikā tika izveidota vienota Latvijas armija, atjaunota pilnvērtīga politisko institūciju un valsts iestāžu darbība, nostiprināta kārtība Latvijas Pagaidu valdības kontrolētajās teritorijās. Aplūkojamajā periodā turpinājās Latvijas armijas cīņa ar Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem Austrumu frontē – Latgales ziemeļu un rietumu daļā, kā arī Sēlijā. 1919. gada oktobra sākumā Latvijas Republikai bija jāiesaistās bruņotā cīņā pret Pāvela Bermonta karaspēku. Uzvara pār Bermonta spēkiem un Kurzemes un Zemgales atbrīvošana hronoloģiski noslēdz dokumentu krājuma trešo daļu. Izdevumā iekļauti 230 dokumenti, kas glabājas LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā, no kuriem lielākā daļa ir pirmpublicējumi. Dokumentu atlasi veica un zinātniskos komentārus sagatavoja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Dr. hist. Ēriks Jēkabsons un LNA LVVA vadošais pētnieks Dr. hist. Jānis Šiliņš. Dokumenta krājuma veidotāji sagatavojuši zinātniskos ievadus, kas sniedz plašāku ieskatu aplūkojamā perioda norisēs. Vēsturiskā konteksta labākai izpratnei krājuma beigās ir ievietots hronoloģisks pārskats par aplūkotā perioda svarīgākajiem notikumiem. Izdevumā iekļauts personu rādītājs. Kopsavilkums angļu valodā.

Didrihsone-Tomaševska, Ineta, Ivanovs, Aleksandrs (sast.) (2020). Metodiskie ieteikumi arhīva dokumentu publicēšanai. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs. 112 lpp.

ISBN 9789934885457

Cena: € 3,37

Šajā izdevumā ir raksturota arhīva dokumentu publikāciju sagatavošanas metodika. Nopietnākā uzmanība veltīta šo vēstures avotu arheogrāfiskās apstrādes un arheogrāfiskā noformējuma aspektiem: publicējamo tekstu transkripcijas principiem un paņēmieniem, tekstu kritiskās apstrādes metodēm, kritiskā aparāta veidošanai, arheogrāfiskā virsraksta un leģendas sastādīšanai, dokumentu ārējo (paleogrāfisko) iezīmju aprakstu sagatavošanai u. c. Ieteikumus ilustrē un paskaidro Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentu paraugpublikācijas. Šie metodiskie ieteikumi izmantojami zinātnisko – kritisko un diplomātisko – publikāciju sagatavošanā un domāti kā arhīvistiem, tā arī vēsturniekiem, filologiem un citu zinātnes apakšnozaru speciālistiem, kas nodarbojas ar Latvijas nacionālā dokumentārā mantojumu apzināšanu, izpēti, publicēšanu un popularizēšanu. Pirmo reizi šie ieteikumi publicēti pielikumā Aleksandra Ivanova monogrāfijai “Latvijas arheogrāfija”, ko 2019. gadā izdeva Latvijas Nacionālais arhīvs.

Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi, VI: Dokumentārā mantojuma bagātības Latvijas arhīvos (2020). Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 256 lpp.

ISBN 9789934 885440

Cena: € 3,95

Ēriks Jēkabsons. Ievadvārdi

Aleksandrs Ivanovs, Pjērs Gono. Senkrievu aktis Latvijas Valsts vēstures arhīvā: paleogrāfiskās publikācijas koncepcija izdevniecības “Brepols” turpinājumizdevumā “Monumenta Palaeographica Medii Aevi”

Manfrēds fon Betihers. Viduslaiku Kurzemes muižu dokumenti Herdera institūtā Mārburgā un Latvijas Valsts vēstures arhīvā

Jānis Stepiņš. Angļu komisionāri Rīgas 18. gadsimta tirdzniecībā: Rīgas tirdzniecības tiesas dokumenti

Liene Rokpelne. Valmiera Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos: ieskats divos dokumentāros piemēros

Anita Čerpinska. Napoleona karu laiks Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos

Jānis Šiliņš. Latvijas Neatkarības kara perioda (1918.–1920. g.) dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā

Karīna Horsta. Vidusjūras reģiona arhitektūra kā modernistu inspirācijas avots: Itālijas pilsētvides materiāli arhitekta Ernesta Štālberga fondā Latvijas Valsts arhīvā

Ginta Ieva Bikše. Latvijas brīvprātīgie Spānijas pilsoņu karā (1936.–1939. g.): personu lietu dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīva Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārzemēs fondā

Ieva Vāvere. No kinolentēm līdz digitālam failam: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinodokumentu praktiskās saglabāšanas vēsture

Gints Zelmenis, Artūrs Žvinklis. Dokumenti par Latvijas PSR valsts drošības iestāžu personālu Latvijas Nacionālajā arhīvā

Toms Zariņš. Latvijas televīzija Latvijas Nacionālā arhīva materiālos: atklājumi temata izpētē

Dērings, Jūliuss (2019). Iepazīstot Latviju: mākslinieka Jūliusa Dēringa ceļojumu piezīmes: 19. gadsimta otrā puse. Valdas Kvaskovas ievadraksts, komentāri; Pārslas Pētersones komentāri. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 415 lpp. (Vēstures avoti, XI)

ISBN 9789984986692

Cena: (izpārdots)

Izdevumā publicētas Jūliusa Dēringa dienasgrāmatas, kas ir nozīmīgs 19. gs. Eiropas vēstures avots. Publicētie materiāli piedāvā ieskatīties 19. gs. otrās puses kultūrainā. J. Dēringa dienasgrāmatas plaši apraksta viņa ceļojumus pa Kurzemi, Vidzemi un Lietuvu, iepazīstot kultūras pieminekļus un cilvēkus un vērojot dabu. J. Dēringa ceļojumu piezīmes jāuzskata par svarīgu dokumentāru avotu. Zinātnisko ievadu un komentārus sagatavojusi LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova. Jūliusa Dēringa ceļojumu piezīmes publicētas gan oriģinālā vācu valodā, gan latviešu valodā atsevišķos sējumos. Izdevumā iekļauti personu un vietvārdu rādītāji.

Döring, Julius (2019). Unterwegs mit dem Kunstler Julius Döring in Lettland. Reisenotizen: 2. Halfte des 19. Jahrhunderts. Zur Veröffentlichung vorarbeitet von Valda Kvaskova. Riga: Lettisches Nationalarchiv, 431 S. (Historische Quellen, XI)

ISBN 9789934885402

Cena: € 6,22

Ivanovs, Aleksandrs (2019). Latvijas arheogrāfija. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 448 lpp.

ISBN 9789934885419

Cena: € 8,42

Izdevums veltīts nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanai, pētniecībai un popularizēšanai Latvijas teritorijā no 19. gs. līdz mūsdienām. Grāmatu veido četras nodaļas. Pirmā nodaļa veltīta Latvijas Nacionālā dokumentārā mantojuma edīcijai 18. gs.–20. gs. sākumā. Otrā nodaļa aplūko Latvijas Nacionālās arheogrāfijas tapšanu 20. gs. 20.–30. gados. Trešā nodaļa aplūko Latvijas arheogrāfijas attīstību 20. gs. 40.–80. gados, bet ceturtā nodaļa veltīta mūsdienu Latvijas arheogrāfijai. Izdevuma pielikumā publicēta Vēstures avotu edīcijas metodika un arheogrāfiskās apdares un noformējuma paraugi. Izdevumu sastādījis Daugavpils Universitātes profesors Dr. hist. Aleksandrs Ivanovs, kas savu profesionālo darbību veltījis dažādu vēstures problēmjautājumu izpētei un vēstures zinātnes attīstības veicināšanai. Izdevums ir autora ilggadēju pētījumu rezultāts, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un kalpos kā vērtīgs informācijas ieguves avots ikvienam pētniekam.

Jēkabsons, Ēriks, Šiliņš, Jānis (sast.) (2019). Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920). 2. daļa: 1919. gada 16. aprīlis – 10. jūlijs. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 399 lpp., XXXII ielīmes (Vēstures avoti, X)

ISBN 9789934885433

Cena: (izpārdots)

Dokumentu krājuma otrā daļa ir veltīta politisko un militāro norišu atspoguļojumam Latvijas teritorijā laika posmā no 1919. gada 16. aprīļa līdz 10. jūlijam. Aplūkojamais periods sākas ar 16. aprīļa Liepājas puču, kā rezultātā tika gāzta Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība un izveidota Andrieva Niedras provāciskā valdība, un noslēdzas ar Latvijas Pagaidu valdības darbības atjaunošanu un Latvijas armijas izveidošanu 1919. gada jūlija sākumā. Izdevumā publicēti 200 dokumenti, no tiem lielākā daļa ir pirmpublicējumi, Dokumenti aptver divas lielākas avotu grupas: dokumentus, kuros ir atspoguļota vēsturisko notikumu gaita, un notikumu līdzdalībnieku atmiņas vai vēlāki paskaidrojumi. Dokumentu atlasi veica un zinātniskos komentārus sagatavoja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Dr. hist. Ēriks Jēkabsons un LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Dr. hist. Jānis Šiliņš. Dokumentu krājuma zinātniskajā ievadā sniegts plašāks ieskats aplūkojamā perioda norisēs. Krājuma beigās ir ievietots hronoloģisks pārskats par šī laika posma svarīgākajiem notikumiem. Izdevumā iekļauts personu rādītājs. Kopsavilkums angļu valodā.

Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi, V: Svētki un svinēšana arhīvu dokumentos (2019). Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 207 lpp.

ISBN 9789934885426

Cena: € 3,39

Gvido Straube. Ievadvārdi

Muntis Auns. Kristāmais vārds Latvijā 17.–19. gadsimtā: pētnieciskie un sociālie aspekti

Uldis Krēsliņš. 1. maija svinības kā politiskās konfrontācijas diena Latvijā: 20. gadsimta 20. gadu sākuma pieredze

Kristīne Beķere. 18. novembra atzīmēšana trimdā: tradīcija, identitāte apliecinājums, politiska manifestācija

Gunita Baumane. Latgalē tradicionāli svinēto svētku atspoguļojums UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālajā reģistrā iekļautajos Pieminekļu valdes vākuma fotonegatīvos

Ieva Nagle. Jāņu svinēšana kinodokumentos: ieskats Līgo svētku atveidē no 1930. līdz 1991. gadam

Guntis Vāveris. Bērnu svētku tradīcija Latvijā: vispārīgas iezīmes un izpētes iespējas, 20. gadsimta sākums – 20. un 30. gadi

Indulis Zvirgzdiņš. Pulkveža Oskara Kalpaka apbedījuma vieta Mierānu kapsēta – svinīgu pasākumu vieta

Jēkabsons, Ēriks, Šiliņš, Jānis (sast.) (2019). Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920). 1. daļa: 1918. gada 18. novembris – 1919. gada 16. aprīlis. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 336 lpp., XVI lpp. ielīmes (Vēstures avoti, X)

ISBN 9789984986685

Cena: (izpārdots)

Latvijas Neatkarības karš (1918.–1920. g.) ir viens no ievērojamākajiem notikumiem Latvijas vēsturē. Kaujās pret padomju Krievijas Sarkano armiju un Vācijas atbalstītajiem militārajiem formējumiem Latvijas iedzīvotāji nosargāja 1918. gadā proklamēto neatkarīgo valsti. Šo cīņu laikā tika likti Latvijas valstiskās uzbūves pamati un dzima Latvijas armija. Dokumentu krājums nepretendē uz visaptverošu Neatkarības kara procesu atspoguļojumu. Krājuma mērķis ir, izmantojot LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva materiālus, sniegt dokumentāru ieskatu Latvijas Neatkarības kara svarīgākajās militārajās un politiskajās norisēs. Latvijas Valsts vēstures arhīvs glabā plašāko dokumentāro liecību klāstu par šo karu. Krājumu veido četras hronoloģiski secīgas daļas. Pirmā daļa ir veltīta periodam no Latvijas Republikas bruņoto spēku izveidošanas un Krievijas Sarkanās armijas iebrukuma Latvijas teritorijā 1918. gada novembrī līdz provācisko spēku izdarītajam valsts apvērsumam Liepājā 1919. gada 16. aprīlī. Krājuma pirmajā daļā ir publicēti 190 dokumenti, no tiem 152 ir pirmpublicējumi. Dokumentu atlasi veica un zinātniskos komentārus sagatavoja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Dr. hist. Ēriks Jēkabsons un LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Dr. hist. Jānis Šiliņš. Publicējamie dokumenti aptver divas lielākas avotu grupas: dokumentus, kuros ir atspoguļota vēsturisko notikumu gaita, un notikumu līdzdalībnieku atmiņas vai vēlāki paskaidrojumi. Dokumentu krājuma veidotāji sagatavojuši zinātnisko ievadu, kas sniedz plašāku ieskatu aplūkojamā perioda norisēs. Vēsturiskā konteksta labākai izpratnei krājuma beigās ir ievietots hronoloģisks pārskats par aplūkotā perioda svarīgākajiem notikumiem. Izdevumā iekļauts personu rādītājs. Kopsavilkums angļu valodā.

Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi, IV: Vēstures lūzumpunkti un robežšķirtnes arhīvu dokumentos (2018). Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 232 lpp.

ISBN 9789984836089

Cena: € 3,92

Nikolajs Rižovs. Ievadvārdi

Jānis Šiliņš. Lūzumpunkti un robežšķirtnes Latvijas vēsturē

Aleksandrs Ivanovs. Dokumentārā mantojuma arheogrāfija Latvijas vēstures kontekstā, 18. gadsimta otrā puse – 20. gadsimts: lūzumpunkti, skolas, prioritātes un attīstības perspektīvas

Inga Karlštrēma. Rīgas spīķeru kvartālu pilsētbūvniecības ansambļa veidošanās priekšnoteikumi

Guntis Vāveris. Sabiedrība un alkohols Vidzemes guberņā Pirmā pasaules kara laikā, 1914.–1916. gads: ieskats Latvijas Valsts vēstures dokumentos

Līga Andersone. Latvijas Satversmes sapulces fonda materiālu ziņas par sieviešu vēlēšanu tiesību pirmsākumiem Latvijā

Kristīne Zaļuma. Pirmie un pēdējie kultūras vērtību aizsardzības pilnvarnieki Latvijā 1919.–1921. gadā

Aigars Miklāvs. Rīgas Ostas attīstība Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos, 1900.–1940. gads

Dāvis Beitlers. Latvijas kuģi un jūrnieki Rietumvalstīs varu krustpunktos: latviešu jūrniecība trimdā 1940.–1948. gadā

Betihers, Manfrēds fon, Rubina, Enija, Zvirgzdiņš, Kārlis (sast.) (2018). Palīglīdzeklis Latvijas arhīvu un bibliotēku 16. gadsimta – 20. gadsimta sākuma vācu rokrakstu paleogrāfijā. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs; Latvijas Arhīvistu biedrība, 328 lpp.

ISBN 9789984836072

Cena: € 6,32

Izdevuma galvenais mērķis ir palīdzēt orientēties senākajos vācu rokrakstos, kas atrodami Latvijas arhīvos un bibliotēkās. Izdevums kalpo kā palīglīdzeklis plašam interesentu lokam –  arhīvu, muzeju un bibliotēku speciālistiem, vēstures, mākslas vēstures un ģermānistikas pētniekiem un studentiem, kā arī novadpētniecības, ģenealoģijas un citiem interesentiem, kas vēlas apgūt vācu rokrakstus, kas datējami ar laiku no 16. gs. līdz  20. gs. sākumam. Izdevums veidots kā mācību līdzeklis, tādēļ avotu teksti nodaļās izvēlēti un sakārtoti, ņemot vērā rokraksta sarežģītības pakāpi. Grāmatā publicēti 48 dažāda veida dokumenti vai to fragmenti vācu valodā. Izdevumā iekļauti dokumentu attēli ar precīzu teksta transkripciju. Katram dokumentam dota anotācija latviešu un vācu valodā. Izdevumā iekļauts Manfrēda fon Betihera ievads latviešu un vācu valodā, kurā sniegts ieskats vācu rakstības attīstībā un publicēto dokumentu vēsturiskajā kontekstā.

Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi, III: Starpkultūru vēsture Latvijas arhīvu dokumentos (2017). Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 190 lpp.

ISBN 9789984836065

Cena: € 2,91

Gvido Straube. Ievadvārdi

Aleksandrs Ivanovs. Starpkultūras vēstures netieši “liecinieki”: rakstāmpapīrs un tā ūdenszīmes Rīgas rātes arhīvā 14.–16. gadsimtā

Margarita Barzdeviča. Rīgas kartogrāfiskie attēli kā liecība starpkultūtru kontaktiem 17. gadsimtā–18. gadsimta sākumā

Agris Dzenis. Rēzeknes stārastijas 1772. gada dvēseļu revīzijas akti – nozīmīgs Latgales demogrāfijas un etniskās vēstures avots

Mārīte Jakovļeva. Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti par Kurzemes un Zemgales hercogistes attiecībām ar Franciju hercoga Jēkaba (1610–1681) valdīšanas laikā

Kristīne Ante. Latvijas Valsts vēstures arhīva Rīgas–Jelgavas pareizticīgo bīskapa kancelejas fonds Ilūkstes apriņķa starpkonfesionālās situācijas izpētes kontekstā

Kristīne Zaļuma. Liecības par starpkultūru komunikāciju Vidzemes muižu bibliotēkās, 18. gadsimts–20. gadsimta sākums

Jēkabsons, Ēriks (sast.) (2017). Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā: delegācijas sēžu protokoli. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs; Latvijas Republikas Ārlietu ministrija; Latvijas Arhīvistu biedrība, 383 lpp. (Vēstures avoti, IX)

ISBN 9789934191169

Cena: (nav pieejams)

Latvijas delegācijas sēžu protokoli, kas tapuši Parīzes Miera konferencē 1919. gadā, glabājas LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva 1313. fonda “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” 2. uzskaites sarakstā “Delegācijas un komisijas” kopā ar dokumentiem par Latvijas delegāciju dalību citās starptautiskās komisijās un konferencēs. Šajā izdevumā publicēti 113 sēžu protokoli, kas tapuši Latvijas delegācijas darbības laikā Parīzē no 1919. gada 23. janvāra līdz 14. decembrim. Dokumentu krājumā iekļauts Leldes Zembergas zinātniskais ievads “Latvijas delegācijas darbība Parīzes Miera konferencē 1919. gadā”, kas sniedz plašāku ieskatu aplūkojamā perioda politiskajās un diplomātiskajās norisēs. Latvijas delegācijas sēžu protokoli ir nozīmīga vēstures liecība par latviešu diplomātijas aizsākumiem, kas izmantojami arī Latvijas pārstāvju darbības padziļinātai izpētei. Izdevuma pielikumā publicēts Zigfrīda Annas Meirovica 1919. gada 10. jūnija Miera konferences Baltijas komisijas iesniegtais memorands. Izdevumā iekļauts personu rādītājs. Kopsavilkums angļu valodā.

Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi, II: Lokālās vēstures pētniecības iespējas arhīva dokumentos (2016). Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 207 lpp.

ISBN 9789984986678

Cena: (izpārdots)

Anita Čerpinska. Ievadvārdi

Gvido Straube. Avoti par Latvijas 17. un 18. gadsimta izglītības vēsturi Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā

Kristīne Zaļuma. Avoti Vidzemes piekrastes muižu pētniecībai

Pārsla Pētersone. Vidzemes tiesu aktis – nozīmīgs avots reģiona muižu 17.–19. gadsimta vēstures izpētē

Indulis Zvirgzdiņš. Muiža un “muiža” Mārcienā

Ēriks Jēkabsons. 19.–20. gadsimta pagasta vēstures izpētes iespējas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā: galvenie virzieni

Zane Nemme. Zemnieku saimniecībā izmantotie celtniecības materiāli un citas ziņas no Vidzemes muižnieku kredītbiedrības arhīva

Ivanda Bērziņa. Personu uzskaites dokumenti kā sociālās vēstures pētīšanas avoti

Dērings, Jūliuss (2016). Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves. Valdas Kvaskovas ievadraksts, komentāri; Pārslas Pētersones komentāri un personu un vietvārdu rādītāji. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 879 lpp. (Vēstures avoti, VIII)

ISBN 9789984836041

Cena: (izpārdots)

Izdevumā publicētas gleznotāja, mākslas vēsturnieka, pedagoga un kultūras darbinieka Jūliusa Dēringa (1818–1898) atmiņas, kas aptver laikposmu no 1844. gada rudens līdz 1860. gada decembrim. J. Dērings dzimis 1818. gadā Drēzdenē Vācijā, bet 1845. gadā, uzaicināts strādāt Kurzemē, apmetās uz dzīvi Jelgavā. Strādājis par zīmēšanas skolotāju Jelgavas ģimnāzijā, pasniedzis privātstundas, aktīvi darbojies vietējā kultūras dzīvē un Kurzemes provinces muzejā, kā arī ilgstoši bijis Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst) biedrs un sekretārs. Jūliusa Dēringa atmiņu manuskripts glabājas LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva 5759. fondā “Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Kurzemes provinces muzejs”. Izdevumā publicēts zinātniskais ievads “Māksla un kultūra, svētki un ikdiena gleznotāja Jūliusa Dēringa atmiņās”, kas iepazīstina lasītājus ar Jūliusa Dēringa dzīves gājumu un darbību, kā arī ar viņa atstāto dokumentāro mantojumu, kas glabājas LVVA. Jūliusa Dēringa atmiņu krājums publicēts gan oriģinālā vācu valodā, gan latviešu valodā atsevišķos sējumos. Izdevumā iekļauti personu un vietvārdu rādītāji.

Döring, Julius (2016). Was ich nicht gern vergessen möchte oder Erinnerungen aus meinem Leben. Transkription, Einführungen, Erläuterungen von Valda Kvaskova; Transkription, Erläuterungen, Personen- und Ortsregister von Pārsla Pētersone. Riga: Lettisches Nationalarchiv, 959 S. (Historische Quellen, VIII)

ISBN 978998436058

Cena: € 9,25

Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi, I: Rīga un rīdzinieki arhīva dokumentos (2015). Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 207 lpp.

ISBN 9789984986661

Cena: (izpārdots)

Valda Pētersone. Ievadvārdi

Aleksandrs Ivanovs. Dokumentu komplekss par Rīgas attiecībām ar austrumslāvu pilsētām un zemēm 12.–17. gadsimtā Latvijas Valsts vēstures arhīvā: kompleksa rekonstrukcijas problēmas arhīvu zinātnē un vēstures pētniecībā

Mārīte Jakovļeva. Rīgas ārsts Oto Hūns (1764–1832) un viņa fonds Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos

Daina Lāce. Rīgas 19. gadsimta arhitekti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentu spogulī

Inga Karštrēma. Rīgas pilsētas ūdensapgādes celtņu arhitektūra 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā

Inna Gīle. Latvijas Kara slimnīcas nozīme un darbība Neatkarības kara laikā 1919.–1920. gadā

Jānis Kalnačs. Rīdzinieku iedzīves liktenis, PSRS atkārtoti okupējot Latviju

Enija Rubina. Rīgas pilsētas vēsturiskais arhīvs

Marika Vanaga, Kārlis Zvirgzdiņš. Palasta ielas glabātava fotogrāfijās

Jēkabsons, Ēriks, Ščerbinskis, Valters (sast.) (2012). Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi pētījumos un avotos. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Arhīvistu biedrība, 575 lpp. (Vēstures avoti, VII)

ISBN 9789984986654

Cena: € 4,94

Izdevums veidots divās daļās. Pirmajā daļā lasāmi vēsturnieku Valtera Ščerbinska, Ērika Jēkabsona, Ineša Feldmaņa un Ilgvara Butuļa raksti, kas analizē 1934. gada 15. maija apvērsuma cēloņus, norisi un sekas, pēta reakciju ārzemēs, analizē autoritārisma viļņus Eiropā pēc Pirmā pasaules kara un aplūko bijušā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa autoritāro ideoloģiju. Grāmatas otrajā daļā ievietoti 286 dokumenti, kas zinātniskas atlases procesā novērtēti par tādiem, kas visspilgtāk reprezentē un ilustrē izdevuma tēmu. Tematiski dokumenti sakārtoti sešās nodaļās. Pirmajā ievietotas apvērsuma līdzdalībnieku un laikabiedru atmiņas, kā arī padomju apcietinājumā sniegtās liecības par apvērsumu un tā laiku pēc vairākiem gadiem vai pat desmitgadēm. Otrajā nodaļā apkopoti dokumenti par laika posmu pirms apvērsuma, kas atspoguļo tā sagatavošanas gaitu un politisko kontekstu valstī. Trešajā nodaļā ievietoti Latvijas izcelsmes dokumenti, kas iespējami vispusīgi ataino apvērsuma norises, bet ceturtajā – dokumenti, kas atspoguļo pēcapvērsuma norises, svarīgākos notikumus 1934. gada vasarā, kā arī sabiedrības noskaņojumu. Piektajā nodaļā doti ārvalstu diplomātisko un militāro pārstāvju ziņojumi savām valdībām par notikušo Latvijā, bet sestajā – dokumenti, kuros atspoguļojas Latvijas ārlietu resora aktivitātes, cenšoties radīt vēlamo priekšstatu par izmaiņām valstī. Izdevumā iekļauts personu rādītājs.

Ivanovs, Aleksandrs, Kuzņecovs, Anatolijs (2009). Smoļenskas–Rīgas aktis: 13. gs.–14. gs. pirmā puse: kompleksa Moscowitica–Ruthenica dokumenti par Smoļenskas un Rīgas attiecībām = Смоленско-рижские акты: XIII в.–первая половина XIV в.: документы комплекса Moscowitica–Ruthenica об отношениях Смоленска и Риги. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs; Latvijas Arhīvistu biedrība; Daugavpils universitātes Latgales pētniecības institūts, 765 lpp. (Vēstures avoti, VI)

ISBN 9789984398945

Cena: € 14,94

Grāmata veltīta LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva senākajiem dokumentiem, kas sniedz unikālu informāciju par Smoļenskas attiecībām ar Rīgu, Gotlandi un vācu pilsētām 13. gs.–14. gs. pirmajā pusē. Grāmatā iekļauts plašs pētījums un dokumentu krājums. Balstoties uz vēstures avotu paleogrāfisku, diplomātisku, tekstoloģisku, lingvistisku un vēsturisku izpēti, pētījumā revidētas historiogrāfijā pastāvošās dokumentu datējuma un atribūcijas versijas, parādīta dokumentu aprite konkrētos vēstures apstākļos un noteikta to vieta attiecību uzturēšanā un attīstībā starp Seno Krievzemi un Livoniju. Pētījumam pievienota dokumentu kritiskā publikācija latviešu valodā un diplomātiskā publikācija dokumentu oriģinālvalodā (senkrievu valodā) ar izsmeļošiem paleogrāfiskiem aprakstiem un tekstuāliem komentāriem. Pētījums un dokumentu krājums publicēti paralēli latviešu un krievu valodā. Kopsavilkums vācu valodā.

Minde, Gunta, Pētersone, Pārsla, Pētersone, Valda, Slaidiņa, Ingūna, Zelče, Vita (2009). Latvijas Valsts vēstures arhīvs 90 gadskārtās. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 47 lpp.

ISBN 9789984986677

Cena: (izpārdots)

Izdevums veltīts Latvijas Valsts vēstures arhīva 90 gadu jubilejai. Grāmata hronikas formā ar bagātīgu ilustratīvo materiālu informē par iestādes izveidošanu, attīstību un pastāvēšanas laikā paveikto. Ievadā lasītājus uzrunā Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs, noslēgumā lasāma informācija par arhīva ēkas Slokas ielā 16 vēsturi.

Zelče, Vita (zin. red.) (2008). Grīntāls, Dāvids. Dāvida Grīntāla atmiņas par Krišjāni Valdemāru, 1904. Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 112 lpp. (Vēstures avoti, V)

ISNB 97899843904459

Cena: (izpārdots)

Izdevumā publicētas Dāvida (Dāvja) Grīntāla (1829–1904) atmiņas par Krišjāni Valdemāru (1825–1891), kas sarakstītas 1904. gadā un kuru oriģināls glabājas LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Atmiņas ietver liecības par Sanktpēterburgas latviešu kopienu 19. gs. 50.–60. gados, leģendārā preses izdevuma “Pēterburgas Avīzes” darbības laiku, tā saukto Novgorodas lietu, vācbaltiešu muižniecības cīņu pret latviešu nacionālās atmodas kustību u. c. notikumiem. Šis atmiņu stāsts ir nozīmīga liecība ne tikai par Krišjāni Valdemāru, bet arī par 19. gs. latviešu sabiedrību un tās vērtībām. Dāvids Grīntāls sava mūža laikā izmēģinājis dažādus amatus un darbības jomas. Viņš bija zemnieks, dārznieks, iebraucamās vietas saimnieks, laikraksta “Pēterburgas Avīzes” redakcijas izpalīgs, policijas uzraudzībā esošs “jaunlatvietis”, tirgotājs, viesnīcas kalpotājs, kuplejists u. c. D. Grīntāla, kuram nebija nekādas izglītības, atmiņas par K. Valdemāru rakstītas tā sauktajā tautas valodā un sniedz spilgtu liecību par tā laika atmiņu rakstības kultūru. Izdevums tapis vēstures dokumentu publikācijas projekta “Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste” ietvaros.

Jēkabsons, Ēriks, Ščerbinskis, Valters (sast.) (2007). Latvijas advokatūra: zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfijās, 1919–1945: biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 613 lpp.

ISBN 9789984986623

Cena: € 23,43

Biogrāfiskajā vārdnīcā apkopotas visu no 1919. līdz 1945. gadam Latvijas Zvērinātu advokātu padomē uzņemto 719 zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu biogrāfijas. Personu biogrāfiju sastādīšanā izmantota plaša Latvijas arhīvu, kā arī literatūras bāze, sniedzot apkopotu izziņas materiālu par šiem cilvēkiem. Zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu biogrāfiju pamatā ir LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā esošās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes personālsastāva lietas no 7354. fonda, kā arī no daudziem citiem LVVA un citu arhīvu fondiem. Izdevumā nav iekļautas personas, kuras īsu laiku turpināja praktizēt 1918. gada beigās un 1919. gada sākumā. Grāmatu ievada vēsturisks pārskats par Latvijas advokatūras attīstību, advokātu personālsastāva analīze, kā arī plašs pētījums par vienu no ievērojamākajām latviešu advokātu dzimtām – Rūšiem. Darbs pie biogrāfiskās vārdnīcas izveides ir sākts 2006. gadā pēc ASV dzīvojošā latviešu tautības jurista Roberta Rūša ierosinājuma un ar viņa atbalstu, atzīmējot R. Rūša tēva zvērināta advokāta Armīna Rūša 100 gadu jubileju. Kopsavilkums angļu valodā

Zelče, Vita (zin. red.) (2007). Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. 2. sējums. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1135 lpp.

ISBN 9789984986616

Cena: € 24,52

Izdevumā lasāms Vitas Zelčes zinātniskais ievads “Deviņpadsmitais gadsimts”, kas piedāvā ielūkoties vēstuļu tapšanas laika posma vēsturiskajā kontekstā – politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Grāmatā iekļauts vēstuļu autoru saraksts alfabētiskā secībā ar īsu bibliogrāfisku papildinājumu. Izdevuma “Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste” pirmajā sējumā, kas iznāca 1997. gadā, publicētas Krišjāņa Valdemāra rakstītās vēstules, otrajā sējumā – viņam adresētās vēstules. Otrajā sējumā kopumā publicētas 748 vēstules. Izdevumā apkopota visa līdz šim apzinātā K. Valdemāra sarakste, kas atrodama Latvijas, Krievijas un Igaunijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos. Grāmatai pievienots personu, vietvārdu un priekšmetu rādītājs. Kopsavilkums angļu, krievu un vācu valodā.

Zelče, Vita, Sprugaine, Vineta (2005). Marginālās jeb 1376. fonds. Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstules arhīvs, 254 lpp. (Vēstures avoti, IV)

ISBN 9984986608

Cena: € 6,72 EUR

Grāmata piedāvā ieskatu tādas nelielas sociālas grupas kā Rīgas prostitūtas 20. gs. 20. un 30. gados vēsturē, kā arī sniedz LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva krājumā esošās liecības par šo pagātnes aspektu. Izdevuma sastādītājas piedāvā iepazīties ar datu kopu, kas izgūta no arhīva liela dokumentu apjoma informācijas, to apstrādājot ar matemātiskām metodēm. Grāmatā ietverti arī autoru atlasīti dokumenti, kas, viņuprāt, vislabāk raksturo arhīva kolekcijā glabātos materiālus par prostitūciju. Kopsavilkums angļu valodā.

Ēzens, Andreass Johans (2003). Rīga 18. gadsimtā. Zīmējumi = Oesen, Andreas Johann. Riga im 18. Jahrhundert. Zeichnungen. Pārslas Pētersones zinātniskajā redakcijā. Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 216 lpp. (Vēstures avoti, III)

ISBN 9984961931

Cena: (izpārdots)

 Johans Andreass Ēzens (1762–1804) bija Rīgas muitas kancelejas kantorists un pārrakstītājs, vēlāk Vidzemes guberņas kancelejas sekretārs. LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas viņa zīmējumu albums “Merckwürdigkeiten der Stadt Riga bestehend aus den vornehmsten Gebäuden der Stadt, der Kirchen, Schulen, Weysen-Häuser, Fabriquen, Gegenden um Riga, Kleidertrachten, Fahrzeugen und Wapen wie auch einer Beschreibung der Stadt, gesammelt von Johann Andreas Oesen” (Ievērības cienīgas vietas Rīgā: dižākās celtnes, baznīcas, skolas, bāriņu nami, fabrikas, Rīgas apkārtnes ainavas, apģērbi, transporta līdzekļi, kā arī pilsētas apraksts; 246 lp.). Manuskriptā iekļautas arī divas apjomīgas J. A. Ēzena pārrakstītas Melhiora fon Vīdava (Wiedau) hronikas “Von der Stadt Riga Ursprunge und merkwürdigen Begebenheiten” (Par Rīgas pilsētas pirmsākumiem un ievērojamiem notikumiem) un “Beschreibung der Stadt Riga nach ihrem jetzigen Zustande” (Rīgas pilsētas pašreizējā stāvokļa apraksts), dokumentu noraksti par Rīgā ar kuģiem ievestām precēm un kuģu kustību, kā arī vairāki plašāki paskaidrojumi par zīmēto celtņu vēsturi. Grāmatā sniegts 18. gs. Rīgas raksturojums laikabiedru skatījumā un publicēti visi J. A. Ēzena albuma zīmējumi (Rīgas panorāma, celtnes, muižnieku un birģeru ģerboņi u. c.), kā arī autora anotācijas. Grāmatas sastādītāja sniegusi konspektīvas vēsturiskas izziņas par zīmējumos attēlotajiem objektiem un pievienojusi norādes par autora neprecizitātēm. Līdz ar šo publikāciju lasītāju rīcībā tiek nodots vērtīgs vēstures materiāls, kas papildina avotus par Rīgas vēsturi un kultūru. Izdevumā iekļauts avotu un literatūras saraksts, kā arī personu rādītājs. Izdevums sagatavots latviešu un vācu valodā.

Kvaskova, Valda (sast.) (2003). Ventspils rātes un tirgotāju ģildes 18. gadsimta protokoli = Protokolle des Windauer Rates und der Kaufmannsgilde im 18. Jahrhundert. Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 432 lpp. (Vēstures avoti, II)

ISBN 9984961923

Cena: (izpārdots)

Izdevumā pirmo reizi publicētas Ventspils rātes un tirgotāju ģildes protokolu grāmatas, kas uzskatāmas par pilsētas hroniku plašākajā nozīmē. Tās iepazīstina ar daudzpusīgo Ventspils 18. gs. kultūrvēstures ainu. Līdzās zīmīgiem notikumiem pilsētas un visas hercogistes vēsturē šeit atklājas pilsētas iedzīvotāju ikdienas dzīve. Ventspils rātes un tirgotāju protokolu grāmatas aptver visdažādākās dzīves jomas, piemēram, pilsētas pārvaldi, birģeru dzīvi, darbu (tirdzniecība, amatniecība), sadzīvi, ostas izbūvi, pilsētas labiekārtošanu, svinības pilsētā utt. Protokolu grāmatu kā vēstures avotu publikāciju papildina zinātniskais ievads “Ventspils 18. gadsimtā: pilsēta un cilvēki”, kas iepazīstina ar dokumentiem un nolikumiem, kas veidoja Ventspils tiesisko pamatu Livonijas ordeņvalsts un vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, parāda svarīgākās norises pilsētas pārvaldes, saimnieciskajā un sociālajā sfērā, atklāj faktorus, kas kavēja tās izaugsmi. Kaut arī Ventspils tirgotāju eltermaņu un birģeru kopsapulču protokoli vērtējami kā lokālās vēstures avoti, konkrētu jautājumu risināšanā atklājas visā Kurzemes hercogistē pastāvējušās problēmas. Rātes sēžu, kā arī tirgotāju eltermaņu protokolu grāmatas rakstītas vācu valodā un tiek publicētas oriģinālā, piedāvājot lasītājiem arī tekstu tulkojumu latviešu valodā. Latviešu un vācu valodā publicēts arī zinātniskais ievads un personu rādītājs. Grāmatu bagātina ilustrācijas par Ventspili 18. gs. – pilsētas plāni, zīmogu nospiedumi, ēku projekti.

Jēkabsons, Ēriks, Ščerbinskis, Valters (sast.) (2003). Latvijas Ārlietu dienesta darbinieki, 1918–1991: biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Zinātne; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija; Latvijas Arhīvistu biedrība, 435 lpp.

ISBN 0084698807

Cena: (izpārdots)

Biogrāfisko vārdnīcu ievada ārlietu ministres Sandras Kalnietes ievadvārdi un priekšvārds, kas iepazīstina lasītājus ar vārdnīcas izveidošanas principiem. Izdevumā iekļauts zinātnisks pētījums par Latvijas ārlietu dienesta izveidošanos un attīstību starpkaru posmā un vēlāk, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā. Pētījumā aplūkota ministrijas uzbūve, kā arī analizēts ārlietu dienesta darbinieku personālsastāvs. Izdevumā publicētas 330 Latvijas ārlietu dienesta darbinieku – sekretāru, atašeju, padomnieku, pilnvaroto lietvežu, sūtņu, ārlietu ministru u. c. amatpersonu – biogrāfijas. Biogrāfijām pievienoti literatūras saraksti. Biogrāfijas papildina izvilkumi no avotiem, kas attiecas uz noteiktā šķirklī aprakstīto personu, tās darbību vai darbības apstākļiem. Izdevumu papildina septiņi pielikumi ar Latvijas ārlietu ministru, vadošo resora darbinieku, sūtņu un konsulu hronoloģiskiem sarakstiem. Divos pielikumos apkopota informācija par ārvalstu diplomātiskajiem un konsulārajiem pārstāvjiem Latvijā. Septītajā pielikumā ievietoti 1922. gada “Noteikumi par dienestu Ārlietu ministrijā”, tabula no valsts civildienesta nolikuma 1932. un 1937. gada redakcijas par resora ierēdņiem, kā arī 1940. gada 17. maija ārkārtējo pilnvaru teksts. Grāmatu bagātina ilustrācijas. Kopsavilkums angļu valodā.

Zelče, Vita (sast.) (2002). Nezināmās. Latvijas sievietes 19. gs. otrajā pusē. Rīga: Latvijas Arhīvistu biedrība, 298 lpp.

ISBN 9984961907

Cena: (izpārdots)

Izdevumā aplūkota Latvijas sievietes dzīve 19. gs. otrajā pusē, kas bija sociālo, saimniecisko un kultūras transformāciju laiks, kurā izveidojās jaunlaiku sabiedrības modeļa pamats. Grāmatā izmantoti LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli, kas raksturo sieviešu dzīvi Kurzemes guberņā un Vidzemes guberņas latviešu apriņķos. Laikmeta raksturojumam doti statistikas rādītāji. Izdevums pievērš uzmanību sieviešu dzīves dažādiem aspektiem, iekļaujot to Latvijas vēstures kopainā. Aplūkotas sievietes publiskās un privātās dzīves jomas, kas tā laika sabiedrībā definēja sievietes sociālo statusu. Svarīga vieta atvēlēta tradīcijām, morāles un uzvedības normām – priekšstatiem par sievieti.

Kvaskova, Valda (sast.) (1999). Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 163 lpp. (Vēstures avoti, I)

ISBN 9984918444

Cena: (izpārdots)

Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (1761–1821) kļuva par Kurzemes hercogieni pēc laulībām ar Kurzemes hercogu Pēteri fon Bīronu (1724–1800) 1779. gadā. Viņa bija viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Grāmatā publicētas 44 Kurzemes hercogienes Dorotejas rakstītas vēstules, kas adresētas hercogienes vecākiem. Izdevumu papildina zinātniskais ievads “Hercogiene Doroteja – skaistums, vara un politika”, kas iepazīstina lasītājus ar hercogienes personību, viņas dzīves gājumu un lomu Eiropas vēsturiski nozīmīgu norišu kontekstā. Vēstulēs stāstīts par notikumiem hercogienes ģimenes dzīvē un Kurzemes galmā 18. gs. 80. gadu sākumā. Daļā vēstuļu atspoguļots Kurzemes hercogu pāra ārzemju ceļojums 1784. gadā. Komentāros aiz vēstulēm atrodama informācija par vēstulēs minētajām personām un notikumiem. Izdevumā iekļauts personu rādītājs. Vēstules publicētas oriģinālā vācu valodā, kā arī tulkojumā latviešu valodā. Kopsavilkums angļu valodā.

Pētersone, Valda (sast.) (1999). Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 125 lpp.

ISBN 9984918432

Cena: € 1,45

Grāmata veltīta Latvijas Valsts vēstures arhīva dibināšanas 80. gadskārtai. Tās pirmajā nodaļā, izmantojot plašu fotomateriālu klāstu, sniegts atskats arhīva vēstures svarīgākajos notikumos. Apkopojot faktus, kas vēsta par Latvijas Republikas pirmā valsts arhīva dibināšanu un tā turpmāko pastāvēšanu dažādos gadu desmitos līdz pat mūsdienām, šis izdevums veido Latvijas Valsts vēstures arhīva darbības kopainu. Atsevišķa nodaļa veltīta Latvijas Valsts vēstures arhīva šodienai izdevuma tapšanas laikā, kas vēsta par arhīva darbu un tajā strādājošiem cilvēkiem. Grāmatas noslēgumā publicēti Latvijas arhīvistu, politiķu, zinātnieku, sadarbības partneru un arhīva lasītāju sveicieni un laba vēlējumi Latvijas Valsts vēstures arhīvam 80. jubilejā.

Jēkabsons, Ēriks, Ščerbinskis, Valters (sast.) (1998). Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918–1940: biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 527 lpp.

ISBN 9984510174

Cena: (izpārdots)

Vārdnīcā ietvertas Latvijas Republikas visu 792 augstāko virsnieku, sākot no pulkvežiem-leitnantiem un komandkapteiņiem, un kara ierēdņu, sākot no 2. šķiras kara ierēdņiem, biogrāfijas. Tās satur ziņas par dzimšanas un miršanas datiem, Latvijas armijā sasniegto militāro pakāpi, izglītību, dienesta gaitām Krievijas vai citas valsts armijā un dažādos bruņotos grupējumos, piedalīšanos karadarbībā, dzīvesvietām un nodarbošanos civilajā dzīvē. Biogrāfijās sniegta informācija par virsnieka dienestu Latvijas bruņotajos spēkos un turpmākajām dzīves gaitām līdz padomju okupācijas laikam, kā arī vēlāk. Norādīti saņemtie apbalvojumi un dotas ziņas par virsnieka ģimenes stāvokli. Virsnieku biogrāfijas sastādītas, izmantojot līdz šim iznākošos enciklopēdiskos un biogrāfiskos izdevumus, vēstures literatūru, kā arī muzeju un arhīvu materiālus. Ikvienā biogrāfijā ietvertas ziņas no LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva Latvijas armijas štāba personu lietu kolekcijas. Lielākajai daļai virsnieku grāmatā publicētas arī fotogrāfijas. Biogrāfiskajā vārdnīcā iekļauts zinātnisks pētījums par Latvijas armijas augstākās virsniecības izveidošanos un tās gaitām līdz pat mūsdienām, kā arī informatīvi skaidrojoša satura pielikums.

Zelče, Vita (zin. red.) (1997). Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. 1. sēj. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 994 lpp.

ISBN 9984918402

Cena: € 4,48

Izdevumā publicēti divi zinātniskie ievadi. Dr. hist. Gints Apals izdevuma zinātniskajā ievadā “Krišjānis Valdemārs: liberāls politiķis un progresīvs tautsaimnieks” piedāvā ielūkoties Krišjāņa Valdemāra personībā, bet Dr. hist. Vitas Zelčes sastādītajā ievadā “Krišjāņa Valdemāra epistolārais mantojums” sniegti interesanti fakti par epistolārā mantojuma daudzveidību, atrašanās vietām un tā stāvokli. Pirmajā sējumā kopumā publicētas 575 vēstules. Grāmatā iekļauts vēstuļu adresātu saraksts alfabētiskā secībā ar īsu bibliogrāfisku papildinājumu. Izdevumā apkopota visa līdz šim apzinātā K. Valdemāra sarakste, kas atrodama Latvijas, Krievijas un Igaunijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos. Izdevuma pirmajā sējumā publicētas K. Valdemāra rakstītās vēstules, bet otrajā sējumā, kas iznāca 2007. gadā, – viņam adresētās vēstules. Grāmatai pievienots personu, vietvārdu un priekšmetu rādītājs. Kopsavilkums angļu, krievu un vācu valodās.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiskā vārdnīca (1995). Rīga: Jāņa sēta; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 616 lpp.

ISBN 9984508498

Cena: (izpārdots)

Lāčplēša Kara ordenis ir valsts augstākais militārais apbalvojums, ko Saeima un valdība nodibināja, lai godinātu varoņus. Par Lāčplēša Kara ordeņa dzimšanas dienu ir uzskatāms 1919. gada 11. novembris. Apbalvošana notika ik gadus no 1920. līdz 1928. gadam, un kopskaitā ordeni saņēma 2116 karavīri. Vārdnīcā ietvertas 2116 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfijas – dzimšanas un miršanas dati, ziņas par izglītību, dienesta gaitām gan Latvijas, gan citu valstu armijās, nodarbošanās civilajā dzīvē, padomju un vācu okupācijas gados izciestās represijas, norādītas kapavietas. Biogrāfijas papildinātas ar attiecīgā kavaliera ordeņa diplomā iekļauto oficiālo varoņdarbu aprakstu. Norādīti arī citi saņemtie apbalvojumi. Publicēta fotogrāfija, ja tā pieejama. Biogrāfijas publicētas alfabēta secībā. Izdevuma beigās ievietots saraksts ar Lāčplēša Kara ordeņa saņēmējiem pēc ordeņa numuriem. Izdevumu veidojis autoru kolektīvs: Modris Šēnbergs (grupas vadītājs), Ainars Bambals, Gunārs Rauzāns, Raimonds Romanovskis, Edgars Ruņģis un Uģis Treide. Zinātnisko ievadu sastādījis Dr. hist. Valdis Bērziņš. Biogrāfiskās vārdnīcas veidošanā izmantoti arhīvu un muzeju materiāli, kā arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru tuvinieku sniegtā informācija. Kā galvenais izziņas avots izmantots LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva fonds “Lāčplēša Kara ordeņa dome”, no kura iegūts arī vairākums ordeņa kavalieru fotogrāfiju.